Augu aizsardzības dienests brīdina par kaitēkļu masveida savairošanos

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) brīdina par kaitēkļu masveida savairošanos, ko veicinājuši jau mēnesi Latvijā dominējošie sausie un karstie laikapstākļi. Tie izprovocējuši atsevišķu kaitēkļu parādīšanos 1-2 nedēļas ātrāk nekā iepriekšējos gados, liecina VAAD paziņojums.

VAAD norāda, ka Rīgas mikrorajonos ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella) savu kaitējumu jau ir paveikusi. Uz ievām palikuši tikai tīkli, un kāpuri vairs nav manāmi.

Šobrīd ievu tīklkodi ir nomainījušas citas tīklkodes – augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Šo tīklkožu ēdienkartē ietilpst vairāku sugu koki un krūmi – ābeles, plūmes, bumbieres, ķirši, aronijas, vilkābeles un citi, tādēļ tie, visdrīzāk, nenograuzīs visas minēto koku un krūmu lapas, kā to paveica ievu tīklkode, lēš dienestā.

Šogad neierasti agri VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu speciālisti kultūraugu apsekojumos dažādos Latvijas novados konstatējuši jāņogulāju zāģlapsenes kāpurus, jāņogulāju stiklspārņa un ābolu tinēja izlidošanu.

Tāpēc dienests aicina ogulāju un ābeļu stādījumu saimniekus rūpīgi sekot šo kaitēkļu attīstībai savos dārzos un izvērtēt nepieciešamību pielietot ierobežošanas pasākumus.

Laukaugu sējumos izplatības ziņā līderi ir tauriņziežu smecernieki ar 100% izplatību lauka pupu sējumos. Krustziežu spīduļu izplatība ziemas rapšu sējumos maija vidū vidēji bija 94%, bet kaitējumu rapša ziedpumpuriem tas nodarīja maz, jo rapsis strauji attīstījās. Šobrīd, kad sākusies pāksteņu attīstība, rapša sējumu saimnieku uzmanība pievēršama krustziežu sēklu smecernieka un krustziežu pāksteņu pangodiņa izplatībai, un, izvērtējot situāciju konkrētā laukā, iespējams, jālemj par to ierobežošanu, norāda VAAD.

Labību sējumos konstatēti labību lapgrauži – gan kāpuri, gan pieaugušie īpatņi, atsevišķos vasarāju labību sējumos sasniedzot 30% izplatību. Nelielā daudzumā labību sējumos novērotas arī laputis un tripši.

Savukārt galda biešu sējumus apsēduši biešu spradži, kuru bojājumi siltā un sausā laikā ir nozīmīgi. Vidējā biešu spradžu izplatība šonedēļ sasniegusi 21%. Tas var būtiski ietekmēt galda biešu attīstību, jo tām ir izveidojies tikai pirmais lapu pāris, norāda VAAD.

Slimību izplatībai un attīstībai pietrūkst mitruma, bet atsevišķas slimības sējumos un stādījumos tomēr ir sastopamas, īpaši tajos reģionos, kuros kaut nedaudz, bet ir uzlijis lietus, skaidro dienestā.

Labību sējumos izplatītākā ir dzeltenplankumainība ar vidējo izplatību 10%, tomēr dažos Latgales reģionos, kuros nolija lietus, tās izplatība sasniegusi pat 42%. Uz vasaras un ziemas miežiem izplatās arī miežu lapu tīklplankumainība ar vidējo izplatību 8%. Stiebrzāļu gredzenplankumainība novērota uz rudziem un tritikāles ar vidējo izplatību 12%. Saglabājoties sausam laikam, slimību izplatība nav sagaidāma, atzīmē dienestā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti