Panorāma

Kā notiks V.Dombrovska klaušināšana?

Panorāma

Sāk izsniegt vēlētāju apliecības

Augstskolas no politiķiem gaida skaidru finansēšanas modeli

Augstskolas no politiķiem gaida skaidru finansēšanas modeli

Arī politisko uzstādījumu līmenī aizvien biežāk izskan, ka augstākajai izglītībai un zinātnei jādarbojas daudz ciešākā sazobē, ka ar valsts finansējuma palīdzību gan jāstiprina šo nozaru izcilnieki, gan jādod atspēriens tautsaimniecībai vajadzīgo studiju un zinātnes virzienu attīstīšanai. Taču ar reālo izpildījumu politiķiem neiet gludi, un augstskolas no viņiem gaida skaidru finansēšanas modeli.  

Pēdējie trīs gadi augstākajā izglītībā bijuši raibi. Vispirms izglītības ministra kabinetā saimniekoja Roberts Ķīlis, kurš ar saviem reformu plāniem sacēla vētru nozarē, taču nespēja tās novest līdz galam.

Tad viņu nomainīja Vjačeslavs Dombrovskis, kuram it kā vajadzēja būt ideju turpinātājam, taču arī tas neīstenojās. Pēc valdības krišanas pie izglītības stūres atkal nonāca Ina Druviete, kuras darbība priekšvēlēšanu gaisotnē nav bijusi tik aktīva, cik gaidīja daļa augstākās izglītības cilvēku. Lai kāds ministrs, fundamentālas augstākās izglītības problēmas palikušas.  

Nozares pārstāvji runā par klibo akreditācijas sistēmu, kvalitātes kontroles trūkumu un – pats galvenais – bardaku augstskolu finansējumā modelī.

„Ir pietrūcis stingras apņēmības vienoties par kaut ko un tad doties uz priekšu to realizēt. Jo būtībā uz jebkuru kādam nepatīkamu lēmumu ir kontrargumenti, bet mums ir jāvienojas par kaut kādu modeli, un politiķiem ir jābūt izšķirīgākiem un izlēmīgākiem šajā jautājumā,” uzskata Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Grabovskis.

Liela problēma gan Gardovska, gan Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa ieskatā ir arī struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas kārtībā. Abi tai pārmet necaurspīdīgumu un birokrātisku pieeju tā vietā, lai naudu dotu, balstoties uz izmērāmiem kritērijiem.

„Vajadzētu orientēties naudu novirzīt tur, kur ir studenti, kur ir zinātniskā kapacitāte, kur var izdarīt, nevis pēc kaut kāda cita sadales principa, ka katrā sētā nokrāsosim kādu sienu, lai visi vēlētāji būtu apmierināti,” uzsver Grabovskis.

Pašreizējais Augstskolu likums pieņemts 1995.gadā. Nepārtraukti mainot, tas kļuvis, Auziņa vārdiem runājot, par „raibu zirgu deķi”, kurā risinot vienu problēmu, tiek radītas citas. Iepriekšējie divi Saeimas sasaukumi mēģinājuši pieņemt jaunu likumu, taču bez panākumiem. Auziņš uzskata – 12.Saeimai tas jāspēj. Turklāt augstskolu un zinātnes darbības regulējums būtu jāapvieno kopīgā likumā.

„Augstākā izglītība un zinātne universitātē ir absolūti cieši saistīta. Ja mums ir divi atsevišķi likumi – zinātniskās darbības un augstskolu likums, kas katrs regulē savu sektoru, tad neizbēgami tur rodas zināmas plaisas, pretrunas, un vienota attīstība ir apgrūtināta,” skaidro Auziņš.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere turpretim uzskata, ka pašreizējiem likumiem nav ne vainas. Problēma tajā, ka tur noteiktais netiek pildīts, piemēram, finansējuma palielinājums. Viņasprāt, politiķiem arī klibo ilgtermiņa domāšana.

„Ja mums ir jādomā vismaz sešu gadu robežās, lai sagatavotu studiju programmu, kas būs pieprasīta darba tirgū pēc gadiem 5-6, tad mums jāsāk strādāt jau šodien. Tā kā Saeimu mēs vēlam uz mazāku termiņu, tad no politiķiem ir grūti gaidīt šo ilgāka termiņa domāšanu. Bet mēs esam optimisti, mēs ceram, ka jaunie politiķi, kas tiks ievēlēti, noteikti domās ilgtermiņā un saskatīs nozaru attīstību saistībā ar augstākās izglītības attīstību,” pauž Pilvere.

Tieši iestājoties par attīstību, pēdējo laiku politiskais uzstādījums bijis – augstākās izglītības iestāžu ir par daudz un tām ir jāapvienojas. Latvijas Universitātē secināts – uzstādījums ir tikai vārdi.

„Jau vairāk nekā gadu atpakaļ Rīgas pirmā medicīnas koledža ir izteikusi vēlmi pievienoties Latvijas Universitātei. Šī vēlme ir pausta gan Veselības ministrijai koledžas vēstulē, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Latvijas Universitātei. Šis jautājums tiek aktualizēts ar divu nedēļu regularitāti sarunās ar ministrijām, un progresa nav nekāda,” piemēru min Auziņš.

Latvijas Studentu apvienībā teic - pēdējos trīs gados sadarbība ar Izglītības ministriju uzlabojusies. Studentu viedoklī tiešām ieklausoties.

„No nākamā ministra un Saeimas deputātiem, kas balsos par budžetu, mēs sagaidām, ka izglītība tiks nostādīta pirmajā vietā, ka mūsu ar Izglītības ministriju kopīgās iniciatīvas tiks uzklausītas un ka Saeimas deputāti atzīs, ka izglītība ilgtermiņa attīstība un tas ir tas, kas nepieciešams,” saka Latvijas Studentu apvienības prezidents Kirils Solovjovs.

Solovjovs norāda – priekšvēlēšanu laikā sadarbība no ministrijas puses piebremzējusies, taču studenti cer, ka nākamie nozares pārraudzītāji turpinās iesākto darbu pie studentu tiesību hartas, stipendiju sadales kārtības un citiem jautājumiem.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti