Pensionētais inženieris Ilmārs Geige, atminas, ka jau pirms vēsturiskā balsojuma bijis pārliecināts, ka jāatjauno Latvijas neatkarība. Atmodas laikā iesaistījies politikā, bet vēl pirms tam piedalījies Līvu savienības dibināšanā.
"Man jau perifērijas zēnam tas bija liels notikums, kad tiku ievēlēts. Man nevienu brīdi nelikās, ka es varētu nenobalsot. Bija liels izbrīns, ka vēlāk dzirdēju, ka kāds bija vēl domājis. Man bija pilnīg skaidrs, tādi bijām daudzi. Gandarījums bija liels. Viss neizmirstamais bija tas, ka izgājām ārā un gājām uz krastmalu, tas nav aizmirstams," atminas Geige.
Atjaunojot neatkarību bijusi pārliecība, ka priekšā gaidāms tikai labais, un par grūtībām tolaik nedomājuši.
"Šodien viens otrs politiķis ir iemaldījies Saeimā un ja tā, tad tur nekas nevar būt. Nesaukšu nevienu vārdos. Ir partijas, kas saprot, kas vajadzīgs. Ir partijas, kas ir populisti. Tie, kas bija pie varas pēc 7. Saeimas centās tērēt uzkrājumus. Tās ir lielākās muļķības, ko var darīt. [Krišjānim] Kariņam šodien ir ļoti grūti sailkt galus kopā. Ticu koalīcijai, kaut gan viens otrs iet oligarhu pavadībā," pauda Geige.
Geiges kolekcijā ir saglabājusies vēsturiskā balsojuma biļetena kopija, un arī Augstākās padomes deputāta diplomātiskā pase. "Es biju Igaunijā, pirmo reizi braucu ar valdības lidmašīnu. Gorbunovs vienā rindā, es otrā, Tallinā, vajadzēja nolaisties, domājam, kas mūs nepieņem, izrādās alnis uz lidlauka," atminas Geige.
Viņš ar skumjām atzīts, ka šogad īpaši būtu vēlējies sastapt savus agrākos kolēģus un 4. maijā novēl izturību. "Lai beigtos pandēmijas laiks un varētu tikties. Lai nāktu pie prāta esošie politiķi, lai viņiem ataustu tas, ka viņi ir ievēlēti un strādā tautas labā. Lai apzinātos, ko no viņiem gaida sabiedrība," tā Geige.
