Krustpunktā

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens:Parka veidošanai bijušā velotreka tuvumā ir alternativas

Krustpunktā

Žurnālisti par Rīgas Domi, partiju KPV.LV un citām aktualitātēm

Augstskolu pārvaldības reforma. Pārmaiņas vajadzīgas - kādas un cik daudz

Augstākās izglītības padomes vadītājs: IZM iecerētās padomes var kaitēt augstskolu neatkarībai

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotajā jaunajā augstskolu pārvaldības modelī paredzētās augstskolu padomes var kaitēt augstskolu neatkarībai, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Viņš stāstīja, ka augstskolas pašas var lemt par savu budžetu un tas ir cieši saistīts ar programmu izveidi, kā arī zinātnisko izpēti un citiem procesiem. Ja padomes iecēlēji būs, piemēram, Ministru kabinets vai Pārresoru koordinācijas centrs, tad augstskolu darbībā neatkarības vairs nebūs.

Vēl arī Vētra stāstīja par potenciālo nākotnes situāciju, kur augstskolām būs jāizlemj, vai apvienoties. Ja to darīs padomes, tad pašām augstskolām arī tajā teikšanas nebūs.

Vienlaikus Vētra norādīja, ka nav pret padomēm un ekspertiem no ārpuses, bet jautājums ir par to, kā padomes tiks ieceltas, kā arī tas, ko tās darīs.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nemēģināja atspēkot Vētras teikto. Viņš pat norādīja, ka Vētra pārstāv veco pārvaldības modeli, kas Latvijas augstāko izglītību ir noturējis vidējā vai vājā līmenī. Ašeradens uzskata, ka galvenais iemesls pārvaldības modeļa maiņai ir, lai augstākā izglītība un zinātne būtu konkurētspējīga. Pēc viņa teiktā, padome izstrādās mērķtiecīgu stratēģiju, atskaitīsies par to sabiedrībai un iecels rektoru, kurš varēs strādāt. Līdz šim bijis tā, ka rektoru augstskolās vēlas pēc iespējas ielikt tādu, lai viņš netraucētu nevienam, kurš vēlas īstenot savas intereses augstskolā.

Vētra arī runāja par Daugavpils Universitātes (DU) iespējamo statusa zaudēšanu, jaunajam modelim stājoties spēkā. Zināms, ka tai pašlaik nav nepieciešamais studentu skaits, lai atbilstu jaunajām prasībām par universitātes statusu. Vētra teica, ka uzturēt akadēmisko un garīgas izaugsmes vidi Daugavpilī, tālākajā Eiropas universitātē uz austrumiem, nav mazāk svarīgi kā nodrošināt noteiktu studentu skaitu.

Ašeradens uzsvēra, ka tā ir universitātes pašas problēma - vai tur iespējams uzturēt kvalitatīvu zinātni.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors Artūrs Zeps diskutēja, ka, iespējams, universitātes statusa noteikšanu varētu vērtēt pēc zinātnes sasniegumiem, nevis studentu skaita.

Vētra arī runāja par nepietiekamo komunikāciju, ar ko augstskolas saskārušās jaunā pārvaldības modeļa izstrādē. RTU prorektors gan norādīja, ka vairāki universitātes priekšlikumi jau ņemti vērā.

KONTEKSTS:

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pagājušā gada nogalē prezentēja IZM, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.

Diskusija par modeļa maiņu bijusi jau iepriekš. Par to runāja arī bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis. Pašlaik diskusija par iespējamām pārmaiņām Latvijas augstskolu pārvaldības modelī aktualizētas līdz ar pretrunīgi vērtētajām LU rektora vēlēšanām un valdības atteikšanos apstiprināt rektora amatā Indriķi Muižnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti