Auditori: «Liepājas metalurgā» naudas iztrūkums var sasniegt 96 milljonus

"Liepājas metalurga" naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, otrdien ziņo portāls "Delfi", atsaucoties uz tā rīcībā esošais ziņojumu par finanšu situāciju uzņēmumā.

"Liepājas metalurga" vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas, un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums, un vienošanās ar kreditoriem.

Taču janvārī uzņēmuma velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī – par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Savukārt elektroenerģijas tarifs pērn bija par 30% lielāks nekā prognozes 2012.gadam, lielāko daļu no tarifa pieauguma veidoja tā dēvētā "zaļā komponente", secināts ziņojumā.

Jau ziņots, ka valdība otrdien skata neatkarīgā auditora atzinumu par metālapstrādes uzņēmumu „Liepājas metalurgs”, lai lemtu par tālāku valsts iesaistīšanos uzņēmuma glābšanā. 

Pirmās ziņas par nedienām „Liepājas metalurgā” parādījās jau gada sākumā, kad elektrības obligātā iepirkuma komponente tika vainota enerģijas dārdzībā un uzņēmums pieprasīja atbrīvot no šī maksājuma. Tad arī parādījās runas, ka patiesībā „Metalurgs” ir uz bankrota robežas. Valdība, kas izsniegusi valsts garantijas uzņēmuma kredītam, pieprasīja neatkarīga auditora atzinumu par situāciju uzņēmumā. 

Pēc neoficiālas informācijas, aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni lati Itālijas bankai "Unicredit". Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši "nē". Šo kredītu ir galvojusi valsts, un nemaksāšanas gadījumā var nākties to segt no valsts budžeta. „Liepājas metalurgs” kavējot arī 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu "SEB" un "Citadeles bankai". Parāds "Latvenergo" sasniedzis astoņus miljonus latu, kas esot jāsamaksā līdz 28.martam.

Uzņēmuma vadība no sazināšanās ar medijiem izvairās, bet pasīvais līdzīpašnieks Kirovs Lipmans uzskata, ka valstij nav jārisina privāta uzņēmuma nedienas. „Nē, nekādā gadījumā. Akcionāriem ir pietiekami daudz naudas, lai iegulda savu naudu, ko izņēmuši no „Metalurga””, pārliecināts Kirovs Lipmans.

Tikmēr makroekonomikas un investīciju eksperti uzskata, ka valdībai ļoti rūpīgi jāizvērtē uzņēmuma nozīme tautsaimniecībā, kā arī tā dzīvotspēja gadījumā, ja tiek sniegta palīdzīga roka. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis: „Valsts nevar vieglprātīgi pieņemt lēmumu. Valstij jāizsver, cik ilgstpējīgs ir uzņēmums, kādus ieguvumus dod potenciālais valsts atbalsts nodokļu ieņēmumos un vides saglabāšanā Liepājā, kā arī importa un eksporta bilancē.”

Ekonomiste Raita Karnīte ir pārliecināta, ka valsts palīdzīgā roka bija jāsniedz jau agrāk: „Valsts palīdzība ir jāsniedz īstajā brīdī. Ja tā ir novēlota, tad vajadzību apjoms pieaug, un novēlotā gadījumā, kā tas ir šobrīd, tā valsts palīdzība iznāk liela.”

Finanšu ministra pārstāvis gan nepauž tik kaismīgu atbalstu Liepājas megauzņēmuma glābšanā un ļauj noprast, ka Finanšu ministrijas līmenī galveno atbildību par kompānijas nākotni sagaida no akcionāriem.

Krīze metalurģijas nozarē ir visā pasaulē. Tā kā metāllūžņu bizness ir globāls, „Liepājas metalurgam” par šo izejvielu nākas konkurēt ar Ķīnu un Krieviju. Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt tikai to valstu metalurģijas uzņēmumus, kuru daļa Eiropas mērogā sasniedz 2%, bet Latvijas metalurģijas gigants uz pasaules fona ir ļoti niecīgs uzņēmums. Ja valdība lems par „Liepājas metalurga” glābšanu, var nākties skaidrot Eiropas Komisijai šo soli un izklāstīt skaidru perspektīvu, kā valsts atbalsts tiks atmaksāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt