Sadaļas Sadaļas

Atveseļošanas plāns – vai vienlīdzības būs vairāk?

Nevienlīdzības mazināšana – šim mērķim atvēlēta piektā daļa no gandrīz diviem miljardiem eiro, ko Latvija tuvākajos gados saņems Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. Tomēr ekspertu vērtējumā plānotie naudas ieguldījumi nesola jūtamu sociālās plaisas samazinājumu.

No Latvijas atveseļošanas kopējā fonda nevienlīdzības mazināšanai atvēlēti 370 miljoni eiro. Lauvas tiesu jeb 70% no tās plānots novirzīt reģionālās nevienlīdzības mazināšanai. Būtībā šie ieguldījumi ir kā Administratīvi teritoriālās reformas turpinājums.

Reģionos tiek plānots sakārtot ceļus, izveidot industriālos parkus, būvēt pieejamus īres dzīvokļus, ieguldīt skolu infrastruktūrā, kā arī pašvaldību darbinieku apmācībā un citos pasākumos, lai celtu pašvaldību pakalpojumu kvalitāti.

Sociālo problēmu risināšanai atvēlēta trešā daļa nevienlīdzības mazināšanas naudas. Plānotie pasākumi ir mērķēti uz vides pieejamības uzlabošanu cilvēkiem ar invaliditāti gan publiskajās ēkās, gan pielāgojot mājokļus. Iecerēta arī ģimenisku sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšana senioriem, apmācības bezdarbniekiem, kā arī sociālā atbalsta plānošanas un mērķēšanas uzlabošana.

Nevienlīdzības mazināšanai atvēlētā nauda no kopējā Latvijai apstiprinātā naudas apjoma.

Nevienlīdzības mazināšanas līdzekļu sadalījums.

Sociālie izaicinājumi:

  • Invalīdiem pielāgoti mājokļi;
  • Vides pieejamība publiskās ēkās;
  • Bezdarbnieku apmācība;
  • Ģimeniska aprūpe senioriem;
  • Atbalsta sistēmas pilnveide.

Reģionālās nevienlīdzības mazināšana:

  • Pašvaldību kapacitāte;
  • Skolu tīkls;
  • Industriālie parki;
  • Īres mājokļi;
  • Autoceļi.

Mērķus var arī nesasniegt

Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare norādīja: "Mums pietrūka sociālajā jomā mērķu, jo, ja vides jomā mums ir skaidrs, kur emisijas mazināt vai kaut ko, tad kas tad ir mazināt nevienlīdzību. Tas, protams, ir tāds populārais vārds, bet vai tiešām šie pasākumi kaut ko mazinās? Tur jau nevienam nav tādi indikatori pat blakus. Līdz ar to es domāju, ka tur varētu būt tā, ka mēs nemaz nesasniedzam tos [mērķus], jo mums viņi nav definēti."

Savukārt "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka sacīja: "Sadaļa "Sociālās nevienlīdzības mazināšana" tieši ir tā sadaļa, kur tiešām ambīcijas varēja būt daudz augstākas, arī budžeta īpatsvars, kas varēja tikt atvēlēts, varēja būt daudz lielāks, ja vien Latvijas valdība tiešām redzētu investīcijas sociālajā jomā kā investīcijas, nevis kā tādu naudas apēšanas vienreizēju pasākumu."

Izteikti nevienmērīga reģionu attīstība ir viena no problēmām, kur Latvijai kopš iestāšanās ES nav izdevies panākt jūtamu uzlabojumu. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija uzrāda sliktus rādītājus gan ienākumu nevienlīdzībā, gan nodarbinātībā. Atveseļošanas plānā likts acīmredzams akcents uz reģionālo atšķirību izlīdzināšanu.

Kādu atdevi varam gaidīt?

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja: "Tā ir infrastruktūras veidošana reģionos, kur publiskā infrastruktūra ir zemākā kvalitātē vai nu nav pieejama vispār. Šāda veida nevienlīdzību droši vien mēs kaut kādā veidā mēģinām risināt. Bet atkal to ir ļoti grūti izmērīt vispār."

Savukārt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja: "Es teiktu, ka kopumā ideja ir pareiza. Vai tas izdosies, vai ceļš uz šo novadu atrisinās šo nevienlīdzības jautājumu, tas ir mans lielākais jautājums."

Pandēmijas sekas

Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl pirms Covid-19 krīzes bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Ar šādiem rādītājiem Latvija ilgstoši atrodas trūcīgāko ES valstu vidū. Turklāt jāņem vērā, ka neaizsargātāko iedzīvotāju daļu būtiski iespaidoja arī pandēmija. Ekspertu vērtējumā Atveseļošanas plānā varēja būt mērķētāki atbalsta mehānismi šai sabiedrības daļai.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsvēra: "Es domāju, ka šī krīze ne ar ko īpaši neatšķirsies, ka bagātie cilvēki kļūst vēl bagātāki, nabagi kļūst nabadzīgāki. Tas arī attiecas uz reģioniem, tā kā notiek nevis ekonomikas konverģence, bet otrādi, diverģence un nevienlīdzība parasti pieaug. Un līdz ar to, ja mūsu rīcībā ir papildu līdzekļi, tad būtu ļoti vērtīgi kaut kādā veidā ar to līdzekļu palīdzību mazināt nabadzību."

Bet Vaivare norādīja: "Sociālajā blokā, kur mums šī stagnējošā ienākumu nevienlīdzība ir Latvijā, kur mums nav redzējuma patiesībā tāda reālistiska, tad tur jau arī nav to risinājumu."

Gan Atveseļošanas plāna veidotāju, gan ekspertu vidū sastopams viedoklis, ka Eiropas fondi nav īstais katls, no kura smeļami līdzekļi sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Arī bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs uzskata, ka šim nolūkam pamatā jāizmanto valsts budžeta, nevis atveseļošanas fonda nauda.

Viņš paskaidroja: "Ar tādu vienreizēju iešprici, man liekas, mēs neko nevaram atrisināt, lai arī tā skaitās svēta lieta, ka mēs to darām. Es neredzu, ka tas ir pietiekami efektīgs un stiprs instruments."

Tikmēr Vaivare teica: "Es nezinu, no kurienes ir radies mīts par vienreizējām investīcijām. Es zinu, ka viņš publiskajā telpā kaut kur ir, bet, ja mēs uzbūvējam māju, kurā cilvēki var dzīvot īres dzīvoklī 20 gadus, es neuzskatu, ka tā ir vienreizēja investīcija, tā īstenībā ir investīcija šīs ģimenes labklājībā."

Lielākā daļa, proti, 53% Latvijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam. Ļoti augsts trūkuma risks ir arī cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem, īpaši ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks.

Šā gada marta dati rāda, ka gandrīz 10 tūkstošiem Latvijas bērnu vecumā no pieciem līdz 18 gadiem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

Ko šīs cilvēku grupas var gaidīt no Atveseļošanas plāna?

"Dažiem maznodrošinātajiem noteikti būs labāk, jo tur pilnīgi noteikti ir arī īres māju celšana un tamlīdzīgi. Bet, iespējams, [pasākumos] iztrūkst kaut kāda posma. Tas bija tas, par ko mēs arī runājām, ka ļoti daudz kas ir investīcija šajā digitalizācijā. Bet, ja cilvēkam nav viedtelefona vai datora, viņš jau viņu izmantot nevarēs. Tā kā varbūt, ka tā būs kaut kāda sabiedrības grupa, kas mums tāpat būs jāmēģina ar kaut kādiem citiem procesiem aizsniegt," teica Vaivare.

Vaivare norādīja, ka plāna veidošana lielā mērā norisinājās aiz slēgtām durvīm, kas nevalstiskajām organizācijām liedz pilnvērtīgu līdzdalību tā izstrādē. Viņa vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību plašāk iesaistīt privāto un nevalstisko sektoru plānā ietverto pasākumu realizācijā, kā piemēru minot plānoto sociālo mājokļu būvi.

"Jautājums, kāpēc, piemēram, tikai pašvaldības vai valsts iestādes šādas ēkas var būvēt. Tādas ļoti labi var apsaimniekot arī nevalstiskās organizācijas. Tātad faktiski, veidojot atvērtu procedūru, mēs varbūt būtu varējuši nonākt pie efektīvākiem risinājumiem kaut kādos jautājumos, kuri tur tiek skarti, bet varbūt viņi netiek skarti labākajā versijā," pauda Vaivare.

Kā rezumēja eksperti, mūsdienu globālajā pasaulē labklājības veidošanā valsts galvenais uzdevums ir pievienotās vērtības radīšana, ceļot kopējo sabiedrības konkurētspēju, nevis tikai kopīgo resursu pārdale. Vienlaikus svarīgi ir mainīt domāšanas vektoru.

Kažoka uzsvēra: "Tas ir tāds izaicinājums Latvijai, pārorientēt savu domāšanu no ''visu biznesam'' uz ''visu Latvijas sabiedrībai''. Un arī domāt par to, ka investīcijas Latvijas sabiedrībā un cilvēkos sociālajā jomā beigu beigās ir ne mazāk svarīgas kā investīcijas jaunos ceļos vai jaunās ēkās."

Atveseļošanas plānā ir uzskaitīti jau līdz šim realizētie pasākumi sociālās nevienlīdzības mazināšanas jomā. Bet dokumentā ietverta arī apņēmība turpināt šos centienus, izmantojot citas, piemēram, valsts budžeta iespējas. Svarīgi, lai šīs apņemšanās netiktu aizmirstas.

KONTEKSTS:

Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa Latvijai būs pieejama jau drīzumā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku. EK Latvijas plānu apstiprināja jūnija beigās, bet 13. jūlijā apstiprinājums tika gūts arī Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt