Tā medijiem piektdien pavēstīja VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tā norāda, ka ir pārtraukusi sarunas ar „SBRE” par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220 900 latu apmērā. VNĪ ir norādījusi, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam par Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju, ugunsgrēka seku likvidēšanas ir jāveic par „SBRE” vai apdrošinātāju līdzekļiem.
VNĪ uzsver, ka, balstoties uz ekspertu teikto, ugunsgrēks ir aizsācies būvobjekta teritorijā, kas uz rekonstrukcijas laiku nodots „SBRE” atbildībā.
Arī VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis norāda, ka ugunsgrēks ir izcēlies vietā, kur atbildīgi bija būvnieki. „Būvniekam ir visu risku apdrošināšanas polise un būtu jāgriežas pie apdrošinātājiem,” stāsta Dzirkalis.
Apdrošinātāji jūlija sākumā pabeidza pils telpu apsekošanu, bet radīto zaudējumu apjomu aplēsīs vēl vairākus mēnešus. „Baltijas apdrošināšanas namā” ir apdrošināta pati pils, bet „BTA” - visi celtniecības riski, jo pils pašlaik ir rekonstrukcijā. Projekta būvuzraugs Bruno Fībigs iepriekš minēja, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlies bēniņos vecajā pils daļā, kas nodota būvniekiem, bet kurā viņi nav strādājuši.
Paši būvnieki rakstiskā paziņojumā uzsver, ka kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos Rīgas pilī. „Pilnsabiedrība „SBRE” kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos Rīgas pilī un ar dokumentiem un faktiem apliecina, ka ugunsgrēks izcēlās telpās, kurās būvniekam nebija piekļuves, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota Militārajai policijai (..) Tāpat būvuzņēmējs ir vērsies VNĪ ar oficiālu vēstuli, kurā paudis gatavību pārtraukt ugunsgrēka seku novēršanas darbus, kamēr netiks panākta skaidra vienošanās par to darbu apmaksu,” norāda uzņēmēji.
Arī LTV „SBRE” restaurācijas projektu vadītājs Ivars Rība apliecina to pašu. „Mums atnāca vēstule no VNĪ (..) ka mēs esam atbildīgi par visu (..) Jā, mēs ļoti esam pārsteigti,” saka Rība. „Te ir austrumu piebūve un turpat iekšā, kur ir muzeji, tā ir pati pils, kurā nenotiek vēl nekādi celtniecības darbi. Un izskatās, ka ugunsgrēks ir sācies no tās daļas, kur mēs vispār neatbildam,” „SBRE” nostāju skaidro Rība. Viņš uzsver, ka būvniekiem pat nebija ļauts doties telpās, kur notika ugunsgrēks.
Dzirkalis gan apgalvo tieši pretējo. „Mūsu eksperts konstatēja, ka orientējošā vieta, kur varētu būt izcēlies ugunsgrēks, ir tā ēkas daļa, kura pēc līguma ir nodota būvniekam. Līdz ar to visas saistības, tai skaitā par drošību, kas ir šajā daļā, ir būvnieku atbildībā. Viņš bija pieņēmis telpas, un no tā izriet, ka visi zaudējumi un sekas ir jālikvidē būvniekam,” norāda Dzirkalis.
Būvnieki gan norāda, ka, ņemot vērā pēdējo dienu sliktos laika apstākļus un apzinoties, kādu kaitējumu nokrišņi var nodarīt kultūras mantojumam, SBRE pagaidām turpina neatliekamākos darbus.
Oficiāls slēdziens par pils aizdegšanās iemesliem vēl nav zināms, tādēļ būvnieku ieskatā „publiska vainīgo meklēšana ir bezatbildīga”.
Pašlaik gan nav zināms precīzs galīgā ugunsgrēka cēloņu ekspertīzes slēdziena sagatavošanas termiņš.
Jau vēstīts, ka ugunsgrēks Rīgas pilī notika 20.jūnija vakarā un to pilnībā izdevās apdzēst tikai pēc 16 stundām. Ugunsgrēka platība ir mērāma vairāk nekā 3000 kvadrātmetru apjomā.
