„Ja VNĪ aptver kāda vērtība atrodas viņu aprūpē, tad tas būtu diennakts darbs,” teica Rībena, sakot - ja VNĪ būtu lielāka izpratne par mākslas un kultūras vērtībām, kas ir Rīgas pils un tai blakus esošajos muzejos, tad VNĪ nekavētos uzsākt Rīgas pils atjaunošanu, cik ātri iespējams. „Ir kaut kādi imperatīvi, kuri nav apejami (..) Līdzekļu jautājums nevar būt primārs,” uzsverot pils un muzeju relikviju kultūrvēsturisko vērtību pārākumu par strīdiem, kam jāfinansē atjaunošanas darbi, norādīja Rībena.
Deputāte arī pieļāva, ka VNĪ rīcība, pēc viņas domām, pasīva būtu bijusi arī gadījumā, ja ugunsgrēkā ciestu Rundāles pils vai Brīvdabas muzejs. Lai arī Rībena atzīmēja, ka nezinot, vai „šobrīd es uzreiz tā ņemtos vispārināt”, tomēr norādīja, ka atšķirībā no muzeju vadītāju entuziasma un izpratnes par vērtībām, kas atrodas muzejos, VNĪ šādas ieinteresētības pietrūkst.
Viņa norādīja, ka muzeju krājumi pēc būtības Rīgas pils remonta laikā nedrīkstēja atrasties Latvijas Vēstures muzejā un pārējos tur esošajos muzejos. Arī šobrīd vējš var saplēst strādnieku uzlikto segumu, kas atrodas nodegušā Rīgas pils jumta vietā, paverot iespēju lietus ūdenim nonākt ēkā. „Es zinu, kāda valstij ir attieksme pret kultūras vērtībām,” teica Rībena, ka pati pirms sešiem gadiem bijusi kultūras ministre.
Viņa arī norādīja, ka muzeju vadītāji, šķiet, nespēj par sevi pastāvēt. Viņi allaž valsts skatījumā bijuši pabērnu lomā, tāpēc klusa un rāma uzvedība jau ir kļuvusi par viņu mentalitāti.
Vēstīts, ka ugunsgrēks Rīgas pilī notika 20.jūnija vakarā. Lai to pilnībā apdzēstu, bija nepieciešamas 16 stundas. Ugunsgrēks ēkā notika vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā.
