De Facto

De Facto

De Facto

31. marta «De Facto»

Azartspēļu organizētāji vairs nedrīkstēs ignorēt lūgumus neielaist zālē

Atkarīgajiem azartspēļu spēlmaņiem pašatteikšanās lūgumi būs jāraksta vēlreiz

Stājoties spēkā grozījumiem Azartspēļu un Izložu likumā, atkarīgajiem spēlētājiem, kuri jau līdz šim izteikuši lūgumus viņus spēļu zālēs vairs neielaist, šie iesniegumi būs jāraksta no jauna, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Likums paredz, ka tiklīdz tas būs izsludināts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būs likumīgs pamats pieņemt iesniegumus, kas tiks ievadīti pašatteikušos personu reģistrā. Reģistrs darbu uzsāks 2020. gada 1. janvārī.

“Tas, kas ir ierakstīts šobrīd likumprojektā, ka visi tie iesniegumi, kurus mēs saņemsim, sākot no tā brīža, kad šie te likuma grozījumi stāsies spēkā, tos iesniegumus mēs visus nodrošināsim, ka viņi tiek iekļauti šajā vienotajā reģistrā. Savukārt visi pārējie, kas ir iepriekš rakstījuši - tiem mēs, protams, veidosim arī kampaņas un informēsim cilvēkus, ka viņiem, lai tiktu iekļauti šai reģistrā, būtu jāraksta iesniegumi no jauna, jo tam būtu legāls pamats un spēks, lai iekļautu viņus šajā sarakstā,” saka  Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.

Kopš 2011. gada vairāk nekā tūkstoš piecsimt spēlmaņu uzrakstījuši iesniegumus, lūdzot viņus vairs neielaist azartspēļu zālēs. Taču spēļu organizētājiem nav pienākuma ievērot šo spēlētāju lūgumu. Tas var būt vien kā labas gribas žests.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” pirms gada pievērsa uzmanību šai problēmai, norādot, ka daudzās citās valstīs azartspēļu organizētājiem ir pienākums pārbaudīt spēlētāju dokumentus un nepielaist pie spēlēm tos, kuri uzlikuši sev liegumu spēlēt. Savukārt Latvijā visi līdzšinējie mēģinājumi to izdarīt bija cietuši neveiksmi.

Tagad, gadu vēlāk, grozījumi azartspēļu likumā oficiālo ceļu iet triecientempā, kopā ar valsts budžetu. Nepilnu divu mēnešu laikā projekts saskaņots Ministru kabinetā un atbalstīts pirmajā lasījumā Saeimā, un bez būtiskām izmaiņām un diskusijām nodoti balsojumam galīgajā lasījumā, kas paredzēts nākamnedēļ.

Finanšu ministrija, kas iepriekš gadiem nesekmīgi bija mēģinājusi panākt līdzīgas izmaiņas, atzīst, ka tagad ar nozari nav bijis grūti atrast kopīgu valodu. Visticamāk, izmaiņas sekmējusi arī tas, ka problēmu aktualizēja žurnālisti.

Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova saka: “Atbilstoši pētījumiem, viens spēlētājs negatīvi var ietekmēt no pieciem līdz 10 līdzcilvēkiem, līdz ar to šī iniciatīva ir ļoti būtiska un mēs uz viņu skatāmies no diviem aspektiem. Pirmām kārtām, protams, no sabiedrības viedokļa, ne tik daudz no naudas viedokļa -  valstij arī ir jāpalīdz cilvēkiem tikt galā, iespējams, ar kaut kādām vājībām.”

Likumprojekts paredz, ka spēlētājs var sevi iekļaut pašatteikušos personu reģistrā. Aizliegums spēlēt būs spēkā ne mazāk kā 12 mēnešus – šajā laikā spēlētājam nebūs iespēju pārdomāt un tikt spēļu zālēs. Spēlmanis pats varēs lūgt noteikt arī garāku ierobežojuma termiņu – uz vairākiem gadiem vai pat visu atlikušo mūžu. Tomēr, ja šādas atzīmes nebūs, jau pēc gada liegums automātiski zudīs.

Tas, kā reģistrs darbosies, gan būs atkarīgs no Ministru kabineta noteikumiem, kas vēl ir tapšanas stadijā. Tieši šeit būs rodamas detaļas. Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka vajadzīgs noteikt ne vien minimālo, bet arī maksimālo aizlieguma laiku, ko spēlētājs var uzlikt. Likumprojekta autori gan neredz tam pamatu. Asociācija raisījusi diskusijas arī par to, kur tieši būtu jāpārliecinās par personas identitāti – pie ieejas vai kaut kur dziļāk telpās.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks norāda: “Dotajā brīdī nevaru uz šo jautājumu atbildēt tā iemesla dēļ, ka nav tas konkrētais priekšlikums ne no Finanšu ministrijas, ne no inspekcijas. Un otrs - katra tā organizēšanas vieta ir ļoti atšķirīga, un līdz ar ko ir jāatrod kaut kāds tas optimālais risinājums, lai tas der jebkurai vietai.”

Gan Finanšu ministrija, gan inspekcija uzskata, ka pārbaudei jānotiek līdzīgi kā šobrīd nepilngadīgām personām – jau ienākot telpās. “Mēs uzskatām, ka noteikti nedrīkst šī persona vispār atrasties zālē, jo tas nav tikai ap spēlēšanu. Iedomājieties - persona ir palūgusi aizsardzību no valsts. Ja viņa iekļūst zālē, sēdēs, dzers kafiju tepat blakus, skatīsies, iespējams, tā psiholoģiska kaite varētu būt vēl lielāka. Burtiski - viņš grib, bet nedrīkst. Mēs neuzskatām, ka tas ir labs risinājums,” norāda Bogdanova.

Spēļu biznesa pārstāvji pagaidām neprognozē, cik daudz spēlētāju atsijās jaunās likuma normas. Taču cer, ka tieši reģistrs uzzīmēs precīzu ainu. “Es teiktu, ka pēc diviem, pat pēc gada vēl īsti viņš nedos precīzus datus un nedos pilnīgu ainu, bet jau pēc diviem trim gadiem, jau būs pilnīgi skaidrs, kāda ir tā situācija,” saka Vērzemnieks.

Spēļu organizētājam par spēlētāja lūguma ignorēšanu varēs piemērot arī sodu. Paredzēts, ka tie būs septiņi tūkstoši eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai iedalīti arī papildu līdzekļi, lai algotu konsultantu – psihologu. Viņa uzdevums būs ne vien pieņemt spēlētāju iesniegumus, bet arī dot padomus gan atkarīgajam, gan viņa tuviniekiem.

Reģistra izveidei atvēlēti 80 tūkstoši eiro. Tas paredzēts kā lietotne datoros vai telefonos. Spēļu organizētājs tajā varēs pieprasīt informāciju par konkrēto cilvēku, kas atnācis uz zāli, ne pētīt visus pašatteikušos cilvēkus. Savukārt atkarīgais sevi varēs pievienot liegumam, izmantojot arī vietni Latvija.lv.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti