De Facto

Skolēnus mācīs moderni

De Facto

Krievijā pēc vēlēšanām gaidāma vēl stingrāka vēršanās pret opozīciju

Sausā kāpu mežā ierīko iespaidīgu meliorācijas sistēmu

Atjaunojot neesošus grāvjus, aizsargjoslā izbūvē ceļu uz jūru un noposta pelēko kāpu

Baltijas jūras aizsargjoslā notikusi dabā neesošu grāvju tīrīšana, pie reizes īpašnieks aizsargjoslā izbūvējis ceļu uz jūru un nopostījis pelēko kāpu, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

Sauss priežu mežs piejūras kāpās - grūti iedomāties, ka šādā vietā ir nepieciešama meliorācijas sistēma. Taču tieši šāda vajadzība radās kāda zemesgabala īpašniekiem Grobiņas novada Šķēdē.

Mežziņi un vides inspektori par bezjēdzīgo grāvju rakšanu ir sašutuši, bet par meliorāciju atbildīgā iestāde uzskata, ka tādas ir īpašnieku tiesības.

LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka projektā ir vairākas dīvainības. Novadgrāvis neietek jūrā, bet beidzas pie pašas kāpas, turklāt ar slīpumu uz augšu, tāpēc nav skaidrs, kur notekūdeņi aizies. Taču saskaņā ar dokumentiem tas ir projekts, kas ir atļauts “Ūdru” nekustamā īpašuma saimniekiem.

Vides dienests grāvjus neatrod

Vēl pirms dažiem mēnešiem šai vietā Grobiņas novada Šķēdes ciemā pie pašas Liepājas robežas bija neskarts mežs krasta kāpu aizsargjoslā. Tas ir privātīpašums, taču saimnieciska darbība aizsargājamajā teritorijā ir visai ierobežota - nekāda būvniecība te nebūtu iespējama.

Taču teritorijā savulaik ir bijusi padomju armijas bāze un kaut kad pagājušā gadsimta vidū rakti grāvji. Un tagad īpašnieces Aijas Ivanovas pilnvarotā persona – viņas dēls, bijušais policists Juris Kūms – uzsāka meliorācijas sistēmas vienkāršoto renovāciju, kuras ietvaros tad arī ir padziļināti grāvji, savesta melnzeme un izcirsti koki. Projekts aizsākās visai mīklaini.

“Jā, nu bija tāda lieta. Nestandarta gadījums, mēs pat apjukām sākumā,” stāsta Valsts meža dienesta (VMD) Dienvidkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks. 

“Tā vēsture sākās ar to, ka mums pagājušajā gadā īpašniece lūdza atļauju veikt grāvju padziļināšanu minētajā īpašumā. Mežzine aizbrauca uz mežu, paskatījās, ka tur grāvju vispār nav, un to atteica,” stāsta Iesalnieks.

Savukārt pavasarī, kad īpašniece iesniedza atkārtotu meža inventarizācijas plānu, mežziņi konstatēja, ka nu tur ir parādījušies nesen rakti grāvji starp kokiem.

“Meliorācija tur bija veikta īpašumā, kur audzes ir uz sausajiem mežu augšanas apstākļu tipiem, priežu audzes, kur meliorāciju nekad neveic un nav nekādas vajadzības to darīt,” komentē virsmežzinis Iesalnieks.

Viņš skaidro, ka koku izciršana komerciālos nolūkos tur nemaz nebūtu iespējama. Šāda meža galvenā funkcija ir dabas aizsardzība, tāpēc atļauta ir tikai atsevišķu koku sanitārā cirte.

Meliorācijas pārzinis: Ja kādreiz grāvis bija, tātad var atjaunot

Ap to pašu laiku izrādījās, ka grāvji nu ir ierakstīti Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, kuras pārzinis ir valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ). Tā Meža dienestam paziņoja, ka kadastrā reģistrētā informācija par četriem grāvjiem īpašumā ir patiesa.

ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba skaidro: “Te ir runa ne par to, kas šajā laikā ir. Runa ir par to, ka viņi atgriež to, kas ir bijis.”

“Ja tas ir bijis tajā laikā pagājušajā gadsimtā, kaut kādā laikā privātīpašumā tajā mežiņā bija tie grāvīši, tad tagad viņi ar sertificētu speciālistu nopamatoja, ka tiešām viņi ir bijuši. Un viņi mums lūdz iereģistrēt kadastrā. Un tas ir viss!” saka Dilba.

Ja grāvis kādreiz ir bijis, īpašniekam ir tiesības to atjaunot, uzskata arī ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Mārtiņš Krasovskis.

“Pirmkārt, ir tiesības, bet otrkārt - arī no vides sakārtošanas viedokļa. Ja tur tā tranšeja ir, no vides viedokļa – kāpēc viņu atkal neizveidot par skaistu?” spriež Krasovskis.

Pēc ZMNĪ atzinuma Valsts meža dienestam bija jāmaina zemes lietojuma veids.

Sekas skaidro virsmežzinis Iesalnieks: “Ja meža valsts reģistrā ir fiksēta zeme zem grāvjiem, respektīvi, zeme zem ūdeņiem, kas ir kā grāvji, tad Meža likums neprasa šajās vietās ņemt apliecinājumu koku ciršanai.”

“Juridiski “zeme zem ūdeņiem” skaitās arī grāvja mala, kurā krauj izrakto zemi, tāpēc VMD šobrīd var tikai noraudzīties uz to, kā īpašnieks garā un platā joslā izcērt kāpu mežu,” nosaka Iesalnieks.  

Pagaidām uzdod darbus pārtraukt, bet “sliktums jau nodarīts”

Taču pirms darbiem nav prasīts ietekmes uz vidi novērtējums, tāpēc iesaistījusies ir arī Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālā vides pārvalde. Tās Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs atklāj, ka šobrīd īpašniekam ir uzdots pārtraukt jebkādu darbību līdz ekspertu un komisijas lēmumam par tālāko rīcību.

“Kaut ko varētu sanēt atpakaļ tādā puslīdz dabiskā vidē, kādā tas bija iepriekš. Nu un tālāk skatīsimies, cik lielā mērā ir ārpus šī projekta veiktas darbības. Tur būs administratīvais sods, kā es saprotu, bet sliktums jau ir izdarīts,” saka Junkurs.

“De facto”  kopā ar VVD amatpersonām apstaigāja īpašumu un pārliecinājās:

 grāvji ir sausi, turklāt viens no kadastrā ierakstītajiem grāvjiem dabā patiešām neeksistē, bet meliorācijas ekspertu atzinumos minētā pārpurvošanās nekur nav redzama.

Savukārt postījumi dabai gan ir nopietni. Valsts vides inspektors Andris Janevics min vairākus piemērus.  Projektā ir iezīmēts susinātājgrāvis, kuram arī būtu paredzēta vienkārša renovācija, taču dabā to saskatīt nekādi neizdodas. Savukārt nekādi celiņi, nobrauktuves un caurteces ar caurulēm projektā nav paredzētas, un tātad ir būvēts neatbilstoši tam.

“Vienkārši paredzēts atklāts grāvis visā garumā,” uzsver inspektors.

Janevics arī norāda, ka viena no grāvjiem galā ir pilnīgi nepamatoti izcirsti koki.

“Grāvja aizsargjosla ir paredzēta tikai vienā pusē, ja tā ir meža zeme, un no 8 līdz 10 metriem, kur veidota atbērtne. Bet tur vairs grāvis nav paredzēts,” skaidro VVD pārstāvis.

Būtisks pārkāpums ir noticis tuvāk jūrai, stāsta vides inspektors: “Šeit ir bojāts Eiropas Savienības prioritārais biotops – ar lakstaugiem klāta pelēkā kāpa.”

“Šeit ir izrakts apjoms aptuveni 10 reiz 10 metri un uzbērta melnzeme, kas šajā biotopā ir absolūti nepieļaujama, jo šeit ir vajadzīgas nabadzīgas augsnes, un tur notiek bagātināšanās ar barības vielām. Un līdz ar to tur principā nevar augt normālā pelēko kāpu veģetācija,” saka inspektors.

Meliorācijas sistēmai pievērsīsies Vides konsultatīvā padome

Pēc notikumiem Šķēdē pievērsties gan šim gadījumam, gan meliorācijas ekspertu sistēmai kopumā sola Vides konsultatīvā padome. Tās priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele pauž cerību, ka šajā gadījumā institūcijas turpināt darīt visu, lai vienkārši anulētu šos grāvjus, kuri nepilda savas funkcijas.

“Bet turpmāk es ceru, ka tomēr šajā normatīvu sistēmā kaut kas tiks darīts, lai tādas iespējas nebūtu, jo arī jau pašlaik šādi sertificētu meliorācijas speciālistu ekspertu atzinumi tiek sniegti projektiem, kuri tiek īstenoti par Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzfinansējumu,” viņa saka.

“Un tad ir jautājums vispār, cik kvalitatīvi tiek īstenoti šie projekti, vai tie tiek īstenoti pareizās vietās, vai tie ieguldījumi ir atbildīgi,” uzsver Eņģele.

Zemes īpašnieces pilnvarotais Juris Kūms visu nedēļu nebija sazvanāms, taču saprotamu viņa skaidrojumu par grāvju nepieciešamību līdz šim nav saņēmis arī VVD. Portāls “liepājniekiem.lv” gan ziņoja, ka Kūms visai agresīvi izturējās gan pret žurnālistiem, gan pret vides inspektoriem. 

Ironiski, ka pirms diviem gadiem viņš saņēma meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs” nominācijā par ilgtspējīgu saimniekošanu.

Maksimālais sods, ko zemes īpašniekam – fiziskai personai – var piemērot par darbu uzsākšanu bez novērtējuma uz vidi, ir 1400 eiro. Visticamāk, šajā gadījumā izdevumi gan būs lielāki, jo VVD iecerējis uzdot īpašniekiem atjaunot norakto pelēko kāpu, un nav izslēgts, ka oficiāli tiks fiksēti arī citi pārkāpumi.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti