Panorāma

Bēgļi ar savu piemēru cenšas mazināt neiecietību

Panorāma

Aicina parlamentu neņemt vērā referenduma rezultātus

Atdzimst vēstures skolotāju semināri

Atdzimst vēstures skolotāju lauku semināri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kad skolēni bauda vasaras brīvdienas, mācās skolotāji. Ar Latvijas Vēstures institūta gādību sāk atdzimt vēstures skolotāju vasaras lauka semināri, kas bija izdaudzināti pirms Otrā pasaules kara. Šonedēļ Vecpiebalgā skolotāji iejutās arheologa ādā.  Jauniegūtās zināšanas skolotāji liks lietā vēstures stundās.

Tas ir tik interesanti - pašiem rakt un pašu acīm redzēt, kā centimetru pēc centimetra mālainajā augsnē atklājas vēsture.  Tās ir liecības no akmens laikmeta - saka skolotājas, kuras pieredzējušu arheologu un vēsturnieku uzraudzībā darbojas Raskumu senkapos. Skolotāji pieskaras vēsturei, ko ikdienā māca no grāmatas.

Vidzemes latgaļu apbedījumu vietā strādā arī antropoloģe un tekstīliju speciāliste, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Irita Žeiere, kas pastāsta par ko liecina atradumi, un māksliniece, kura uzzīmē vietu, kur senlietas atrastas.

Izrakumi rit tā, lai skolotāji var iepazīties ar visu arheoloģiskās izpētes procesu. Turklāt vakaros pedagogi klausās arī padziļinātas lekcijas par senajiem Vidzemes latgaļiem un arheoloģisko pieminekļu aizsardzību. Lauka semināru rīko Latvijas Vēstures institūts.

Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis: „Skolnieki ir ļoti vāji informēti par arheoloģiju, un tiešākais veids, kā piekļūt pie skolnieka ir caur skolotāju visbiežāk vēstures un Latvijas vēstures stundās. Skolniekiem varētu būt interesanti, ka viņi mācās ne tikai no rakstītiem avotiem, bet arī redz materiālu pasauli, kādas lietas ir lietojis, ko ēdis, kādi ir apbedījumi, kā  viņš ir dzīvojis.”

Šis ir otrais gads, kad notiek šādi skolotāju lauka semināri.  Tradīcija dzima pirmskara Latvijā. Visplašākais seminārs notika 1936. gadā, kad izrakumos piedalījās 370 skolotāji.

Saldus 1.vidusskolas skolotāja Kristīne Romanovska bērnībā gribējusi kļūt par arheoloģi, un tagad var teikt, ka sapnis piepildījies. Viņa izrakumos piedalījās jau pērn. Seminārā pieredzētais ļoti noderējis, lai atsvaidzinātu un bagātinātu mācību stundas.

„Teorija ir teorija, bet ja tu pats praktiski dari, tu vari apstāstīt kā tas ir . (..)  Mēs varam izskaidrot, cik svētīgi to visu saglabāt priekš  nākamajām paaudzēm, iemācīt to saudzējošo attieksmi pret to, kas mums zemē iekšā,” saka  Rekavas vidusskolas skolotāja Ivita Slišāne.

Kā atzīst arheologi, senatnes pētījumi turas galvenokārt uz pašu pētnieku entuziasma. Valsts atbalsts vēsturei ir nepietiekams, lai gan vēsture ir svarīgs nacionālās identitātes balsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti