Panorāma

Izdodas ierobežot ugunsgrēku Kārsavā

Panorāma

Jaunā EP sasaukuma pirmā sēde

RD noliedz atbildību Ainažos aizmirstā bērna lietā

Atbildīgos slimnīcā aizmirstā bērna lietā varētu meklēt tiesā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Atbildīgie psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” aizmirstā bērna lietā, visticamāk, tiks meklēti tiesā.  Rīgas domes pakļautībā esošās iestādes neuzņemas atbildību par notikušo ar bērnu, kurš gandrīz deviņus gadus nodzīvoja bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”. Tiesībsarga birojā pašvaldības pārstāvju atbildi uzskata par cinisku.  

Otrdien Rīgas domē notika sanāksme, kurā domes pakļautības iestādes Sociālo jautājumu komitejas deputātiem atskaitās par secināto tā sauktajā Ainažu slimnīcā aizmirstā zēna lietā. Rīgas bāriņtiesa, kas pati vērtēja savu darbu, secinājusi, ka pārkāpumu nav.

“No pašvaldību iestāžu puses, kas balstījās uz tiem normatīviem, kas bija tajā laikā, mēs nekādus pārkāpumus konstatējuši neesam. Droši vien ir nekorekti tagad runāt, kas ir noticis pirms tik daudziem gadiem, tāpat mēs šobrīd analizējam no esošā skatupunkta, kas ir noticis pie Latvijas iedzīvotāju izvešanas uz Sibīriju,” salīdzināja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.

Viņa noraida pārmetumus gan par to, ka bāriņtiesa bērnam nebija iecēlusi aizbildni, gan par to, ka tā nebija uzraudzījusi, lai zēns, dzīvojot slimnīcā, iegūtu pamatizglītību.

“Šī ārstniecības iestāde, kurā bērns atradās pilnā valsts apgādībā, veica arī tā jūsu teiktā bērna aizbildņa pienākumus,” norādīja Ērgle.

Veselības ministrija vēstulē norādīja, ka nevar piekrist, ka slimnīcas vadītājs automātiski kļūst par bērna aizbildni.

Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Laila Henzele Rīgas bāriņtiesas pārstāves atbildi vērtēja kā cinisku, norādot, ka, pirmkārt, bāriņtiesai bija jāieceļ aizbildnis, otrkārt, slimnīcas vadītājs nevarēja būt bērna likumiskais pārstāvis, un, treškārt, bāriņtiesai bija jāpārbauda, kas notiek ar bērnu slimnīcā.

“Nevienā brīdī nav bijusi noņemta bāriņtiesai atbildība un pienākums pārbaudīt arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu tiesību ievērošanu,” uzsvēra Henzele.

Jaunā vīrieša juridiskais pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks pauda izbrīnu, ka jautājumos, kad Rīgas dome spriež par jaunā vīrieša likteni, uz sēdēm netiek uzaicināts ne pats cietušais, ne viņa juridiskais pārstāvis.

Viņš uzsvēra vienu no būtiskākajiem pārkāpumiem – puisis, dzīvojot slimnīcā, neieguva pamatizglītību, kas bija obligāta.

“Pamatizglītība Latvijā obligāta ir visu laiku bijusi. Kādi šeit likumi mainījušies? Kāpēc bāriņtiesa nav sekojusi tam, ka cilvēks neiegūst pamatizglītību?” jautāja Zvejsalnieks.

“Es saskatu gan pašvaldības atbildību, gan valsts atbildību, kas rezultēsies tiesas procesā, kas arī izvērtēs to,” sprieda Zvejsalnieks.

Pēc tam, kad jaunieša dzīvesstāsts izskanēja publiski, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīja lēmumu atteikt jaunietim izmaksāt apgādnieka zaudējuma pensiju, tostarp par gadiem, kurus jaunietis pavadījis slimnīcā. Neizmaksātā summa ir piešķirta un izmaksāta.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti