Šobrīd paredzēts, ka par izdarītajiem pārkāpumiem pasākuma organizatori ir saucami pie disciplināras vai citas likumā noteiktās atbildības. Tomēr tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka, piemēram, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gadījumā ierēdņus sodīt ir teju vai neiespējami: „No kāda pārkāpuma fiksēšanas brīža līdz konstatēšanas brīdim, (..) kad var saukt ierēdni pie atbildības, mēs nonāksim pie absurdas situācijas, ka nekad nevienu ierēdni nevarēs saukt pie disciplinārās atbildības.”
Savukārt kriminālatbildību varētu piemērot tikai ļoti nopietnos gadījumos, piemēram, ja notiktu kas Zolitūdes traģēdijai līdzīgs. „Cita veida atbildība, administratīvā konkrēti, piemēram, runājot Dziesmu svētku kontekstā, par kolektīvo bezatbildību nav. Katrs vecāks var iet civiltiesisku ceļu, mēģināt pierādīt to, ka viņa bērnam konkrēta pasākuma ietvaros ir nodarīts tiesību aizskārums,” saka Jansons.
Tiesībsargs piedāvā par bērnu tiesību pārkāpšanu noteikt naudas sodu bērnu pasākumu un tādu pasākumu, kuros piedalās bērni, organizatoriem no 70 līdz 280 eiro apmērā. Tomēr pasākumu organizatori norāda, ka nav skaidrs, kādos gadījumos tiktu piemērots šāds sods. Turklāt esot nepieciešams noteikt, kas būs par soda noteikšanu atbildīgā iestāde. Vistocamāk, tā varētu būt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
„Protams, šobrīd arī tiek paredzēta organizatoru atbildība par pasākuma organizēšanas noteikumu pārkāpumu. [..] Taču nav teiksim, konkrētāk atrunāta šī bērnu drošība. Kas tad ir tās kaut vai minimālās prasības, kas būtu jānodrošina pasākuma organizatoriem attiecībā uz bērnu,” norāda inspekcijas eksperte Inga Krastiņa.
Kopumā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atbalsta grozījumu nepieciešamību.
Savukārt Rīgas domes Jaunatnes un sporta pārvaldes priekšniece Dina Vīksna uzskata, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, būtiski samazināsies pasākumu skaits bērniem un jauniešiem. „Gan kultūras pasākumu, gan sporta pasākumu, jo pasākumu organizators bažās par to, ka viņš var saņemt naudas sodu un nav skaidri šobrīd arī nodefinēts, par kādiem pārkāpumiem un kas vērtēs šo pārkāpumu smagumu. Tātad praktiski mēs uzliekam pedagogam jeb pasākuma organizatoram darīt kādu darbu un sakām: tu varēsi saņemt sodu, bet par ko konkrēti, mēs tev vēl nevaram pateikt,” saka Vīksna.
Piedāvātos likuma grozījumus jau atbalstījusi Saeimas Juridisko lietu komisija. Arī Cilvēktiesību komisijā grozījumus atbalstīja, tomēr norādīja, ka nepieciešams izstrādāt kritērijus, par ko tieši sods tiktu piemērots un kas būs atbildīgā iestāde.
Jau ziņots, ka 11.Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki noslēdzās ar grandiozu koncertu Mežaparkā, tomēr svētku nedēļa ir palikusi atmiņā arī ar vairāku desmitu bērnu ģībšanu ģenerālmēģinājumā 11.jūlijā. 17 bērni nonāca slimnīcā. Pēc notikušā rīkotāji nolēma gala koncerta programmu mazliet saīsināt, un bērni tajā vairs neģība.
Pēc svētkiem Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja komisiju, kurā ministrija kopā ar rīkotājiem un operatīvajiem dienestiem izmeklēja bērnu ģībšanas iemeslus. Komisijas gala ziņojumā secināts, ka ģībšanu izraisījuši vairāki apstākļi.
