Satversmes tiesai lūgts izvērtēt pilsonības likuma grozījumu atbilstību Satversmei un 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai.
Senāts pirmdien nolēma apturēt tiesvedību lietā, kurā prasīts atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nerīkot otro parakstu vākšanu par pilsonības likuma grozījumiem, kas paredzēja automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem Latvijā.
Senāts nonāca pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības „nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šīm personām jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso un efektīvo saikni ar Latvijas Republiku. Šāda pavērsiena sekas var būt apdraudējums nepārtrauktības doktrīnas attiecināšanai uz Latviju starptautiskajās tiesībās, turklāt nonāktu pretrunā ar Satversmes 1. pantu (kas noteic Latvijas kā 1918. gada 18. novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci) un 2. pantu (kas ietver Latvijas suverēnās varas nesēju – tautu – kā vienu no valsts identitātes elementiem).
Vienlaikus Senāts atturējās ar savu spriedumu galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai un nosūtīja pieteikumu Satversmes tiesai. Ievērojot Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 ietvertos argumentus, Senāts secināja, ka vispārīgi Centrālajai vēlēšanu komisijai (un, tās lēmumu pārbaudot, arī Senātam) ir kompetence izskatīt jautājumu par to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmei, taču ir šaubas, ciktāl un kādā veidā šāda atbilstība jāpārbauda. Apsverot varas dalīšanas principu un to, ka Administratīvā procesa likums neparedz administratīvajai tiesai kompetenci vērtēt likuma normu atbilstību Satversmei, un to, ka tieši Satversmes tiesai piemīt kompetence vērtēt tiesību normu atbilstību Satversmei, Senāts uzskatīja, ka veids, kādā nonākt pie atbilstības vai neatbilstības konstatēšanas, ir vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Senāts turklāt lietā pieņēma lēmumu noraidīt pieteicēju lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu – uzdot CVK pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu likuma „Grozījumi Pilsonības likumā” ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto CVK lēmumu.
Atgādinām, ka CVK pērn 1.novembrī balsojot pieņēma lēmumu nerīkot otro parakstu vākšanas kārtu par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Komisija atteikumu pamatoja ar to, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā. Taču pieteikumu iesniegušās personas (Jānis Kuzins, Andris Tolmačovs Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina) iebilda pret CVK kompetenci veikt šādu likumprojekta atbilstības izvērtējumu. Lietā ir apvienotas divas Administratīvajā rajona tiesā atsevišķi ierosinātās lietas.
