Panorāma

Valsts obligātā veselības apdrošināšana

Panorāma

Ekspedīcija "Apkārt Latvijas simtgadei"

ASV komandieris: turpināsim investēt Eiropas aizsardzībā

ASV komandieris: Turpināsim investēt Eiropas aizsardzībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

ASV turpinās investēt Eiropā un attīstīt projektus Baltijā, un plānotās turpmākās militārās mācībās kalpos kā skaidrs brīdinājums Krievijai, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra ASV spēku Eiropā komandiera vietnieks Timotijs Rejs.

Ceturtdien, 3. aprīlī, viņš Rīgā tikās ar Latvijas Aizsardzības ministrijas amatpersonām, lai pārrunātu turpmāko sadarbību.

Toms Pastors: Tikko esam saņēmuši vēstījumu, ka NATO austrumu flangā vismaz īstermiņā netiek plānota starptautisko misiju paplašināšana. Vai domājat, ka ilgtermiņā jautājums par lielāku karavīru skaita izvietošanu šeit varēt atgriezties darba kārtībā?

Timotijs Rejs: Es domāju, ka pašlaik ir ļoti svarīgi turpināt runāt par mūsu spēju vairošanu. Tas, kas man radījis ļoti labu iespaidu Baltijā un it īpaši šeit, Latvijā, ir ļoti laba izpratne par to, kādai jābūt lietu kārtībai attiecībā uz to. Ne tikai par pašas valsts spējām, bet to saistību ar partneriem un sabiedrotajiem.

Es domāju, ka aizsardzība nav mērāma tikai ar karavīriem un tankiem. Šeit ir runa par spēju mijiedarbību, attiecībām ar mūsu partneriem, kā arī ļoti skaidru un vienotu izpratni par to, kā mēs strādāsim kopā krīzes situācijās. Es domāju, ka mēs turpinām augt šajā virzienā. Amerikāņi joprojām Eiropā investē lielu naudu.

Mēs pilnīgi noteikti turpināsim mūsu projektus Baltijā. Mēs saglabājam klātbūtni šeit Latvijā, un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi.

Mūsu plānotās mācības būs ļoti vērienīgas un precīzi fokusētas, kas, manuprāt, sūtīs ļoti spēcīgu signālu visā reģionā par mūsu uzticību šim reģionam

Lietuvas aizsardzības ministrs tikko izteicies, ka vēlētos redzēt lielāku pretgaisa raķešu sistēmas rotāciju savā valstī mācību laikā, gan “Patriot”, gan “Avenger”. Vai domājat, ka tas būtu lietderīgi?

Es domāju, ka katrai suverēnai valstij ir tiesības un pienākums aizstāvēt savu valsti un tās iedzīvotājus. Pēdējos gados esam pieredzējuši, kā Krievija izmanto savas spārnotās un ballistiskās raķetes Sīrijā. Tas tikai vēl vairāk izceļ nepieciešamību visās 29 alianses dalībvalstīs turpināt centienus pilnveidot sensorus, komunikāciju tehnoloģijas un vairot aizsargāšanās spējas. Tam ir daudz dimensiju, un es domāju, ka ir skaidrs, ka tas ir pareizais virziens, kurā mums visiem jāiet mūsu sabiedrības labuma vārdā.

Pagājušajā nedēļā jau atkal bija jāpaceļas NATO iznīcinātājiem, lai pārtvertu Krievijas iznīcinātājus. Iepriekš mēs arī pieredzējām jaunus Krievijas manevrus tuvu mūsu ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai. Vai jūtat, ka pašlaik mūsu reģionā pašlaik palielinās spriedze un mēs pieredzam jaunu šādu aktivitāšu vilni Baltijā?

Tas, ko mēs esam pieredzējuši kopš nelikumīgās Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainas austrumos, ir Krievija, kas ir gatava pārkāpt starptautiskās normas.

Mēs redzam, kā viņi cenšas palielināt savu rīcības brīvību tajā, ko viņi sauc par savām tuvajām ārzemēm, un cenšas radīt savas ietekmes zonas. Viņiem būtu jāseko starptautiskajām normām, kuras jāievēro visām brīvām valstīm. Tās ir normas saistībā ar gaisa telpām un starptautiskajiem ūdeņiem, par to, kā darbojas prese un mediji, kā notiek brīvas vēlēšanas.  Tā vietā skaidri redzami krievu mēģinājumi starp mums visiem iedzīt ķīli. 

Aukstā kara laikā bija ļoti skaidra mūsu attiecību orķestrēšana – kā mēs rīkosimies, kā viņi, kā mēs atbildēsim. Tas bija paredzami. Tagad izejam cauri periodam, kurā atkal tiek atjaunotas šīs normas un līnijas, skaidri pasakot – lūk, kā jārīkojas.

Mēs esam sūtījuši signālu, ka jebkurai valstij, kas grib būt pasaules mēroga līdere, jāievēro zināmi uzvedības standarti. Un tas, ko mēs esam redzējuši, tam neatbilst.

Tad varam teikt, ka jau tagad faktiski darbojamies šajā jaunā aukstā kara režīmā?

Es teiktu, ka Krievija attālinās no starptautiskajām normām un tā, kā rīkojamies mēs.

Tagad runājām par jūsu neatkarības simtgadi. Pa vidu bija grūts periods, taču tagad Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un tā ir lieliska attīstība.

Manuprāt, tas nav kas tāds, kas Krievijai patiktu un ko tā novērtētu. Līdz ar to es domāju, ka viņi turpinās izdarīt spiedienu. Labās ziņas ir tās, ka NATO partneru un sabiedroto rīcība bijusi skaidri vērsta uz aizsardzību, esam bijuši ļoti godīgi un caurspīdīgi tajā, ko darām, un mēs skaidri ievērojam starptautiskās normas.

Pretēja informācija par to, kas mēs esam un kā rīkojamies, ir melīga. Katrā ziņā es noteikti nedomāju, ka Krievija var piedāvāt labāku stāstu, tā kā vienīgais, ko tā var darīt, ir diskreditēt visu to lielisko, kas attīstās šeit un tagad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti