„Ikdienā cilvēki varbūt lasa ziņas, bet tieši uz politiku neiespringst, izņemot tad, kad tuvojas vēlēšanas. Protams, tie, kas ir nesen no Latvijas aizbraukuši, viņi daudz ciešāk turas pie ziņām,” saka 28 gadus vecais Daniels Liepiņš, kurš ir dzimis un audzis Kanādā. Latvijas pilsonību viņš ieguva pagājušajā gadā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Daniels Kanādā darbojās kā brīvprātīgais vēlēšanu iecirknī Toronto.
Šobrīd Daniels jau gadu dzīvo Latvijā, bet par Kanādas latviešu interesi par oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Daniels spriež pēc saņemtajiem e-pastiem: „Pats es esmu vēl vairākās e-pastu listēs, un esmu redzējis vairākus e-pastus gan no Latviešu nacionālās apvienības Kanādā, kas ir jumta organizācija, kura ir izsūtījusi aicinājumu visiem pilsoņiem balsot un izpildīt savus pilsoņa pienākumus, gan arī no Amerikas latviešu apvienības līdzīgus e-pastus.”
Kā stāsta Daniels, Kanādā latviešiem ir svarīgi, lai Latvijas politiķi domātu arī par ārzemju latviešiem un viņiem svarīgiem jautājumiem. Arī Amerikas latviete Viktorija Graudiņa uzskata, ka ārzemju latviešiem lielu prieku sagādā valstsvīru interese par diasporu. Vislabākais veids, kā uzrunāt vēlētājus, viņasprāt, ir tieši vizītes: „Kad kāds aizbrauc, tiešām visi priecājās. Visi apmeklē tikšanos, un visiem gribas šo kontaktu. Jo tikai no kaut kādām ziņām cilvēki nespēj sekot līdzi.”
Sadarbību ar diasporu savā partijas programmā min tikai trīs partijas, lai gan pēdējās desmitgades laikā vien vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir emigrējuši.
Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 370 000 latviešu diasporai piederīgo. Tomēr iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ārzemju iecirkņos nobalsoja vien 14 000.
Eiropas latviešu apvienības prezidija priekšsēdis Aldis Austers uzskata, ka tas parāda partiju nespēju uzrunāt ārzemēs dzīvojošos. Arī šajās Saeimas vēlēšanās nekas nav mainījies.
„Kopumā es teiktu, ka Latvijas politiskās partijas šajās vēlēšanās nav īpaši aktīvas, uzrunājot vēlētājus ārpus Latvijas. Ir bijušas atsevišķas augstu amatpersonu vizītes, piemēram, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas brauciens uz Lielbritāniju pirms vairākām nedēļām. Bet diemžēl, šī aktivitāte nav pārāk liela šoreiz. Ja mēs skatāmies partiju programmās un tur nav nekā jēdzīga, kas risinātu problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ārpus Latvijas, tad, protams, viņi nedosies vēlēt,” norāda Austers.
Tikmēr Lielbritānijā latviski iznākošās avīzes „Anglo Baltic News” galvenā redaktore Linda Burda ir pārliecināta - partijām ārzemju latvieši vienkārši neinteresē, jo tās pat neatbild ārzemju latviešu medijiem: „Interese nav nekāda. Mēs pirms diviem vai trīs mēnešiem kā medijs sūtījām visām partijām vēstules un aicinājumu uzrunāt tautiešus un diasporu, lielāko diasporu, kāda pasaulē ir, un tā atrodas Lielbritānijā, un interese bija nulle. Absolūti.”
Arī ASV, Norvēģijas, Austrālijas un Vācijas latviešu organizāciju pārstāvji Latvijas Radio stāsta, ka no partiju puses nekāda pastiprināta interese ārzemēs pirms vēlēšanām nav. Par to izbrīnu pauž Vācijas Latviešu centra administratore Zuze Krēsliņa-Sila:
Viņiem taču interesē katra balss, ne? Kāpēc nav vairāk intereses, es tā brīnos. Būtībā, teiksim, no tiem 22 tūkstošiem, kas ir Vācijā, es teiktu, vismaz pusei ir 18 gadu, tās ir 10 000 balsis.”
Saeimas vēlēšanās 4.oktobrī ārzemēs darbosies 99 vēlēšanu iecirkņi. Tas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.
