Vides pieejamība attīstītās, un mainās arī domāšana par šo tēmu, norāda apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Mainās ne tikai risinājumi vai universālā dizaina piemēri, bet
arvien vairāk sabiedrībā veidojas izpratne, ka dabas tūrismā pieejamības jautājumi nav jāsaista tikai ar cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi.
„Tas ir nepieciešams 85% sabiedrības – tie ir veci cilvēki, cilvēki ar invaliditāti, vecāki ar maziem bērniem, vecāka gada gājuma tūristi. Situācija uzlabojas,” stāsta Balodis.
Jautājot, kas tieši ir mainījies pēdējo gadu laikā, Balodis uzsver, ka ieviešot Eiropas Savienības prasības un īstenojot dažādu projektus, ir dots liels impulss Latvijai strādāt ar šiem jautājumiem. Tas neskar tikai viesnīcas vai kempingus, tie arī dabas objekti. “Mēs esam mēģinājuši Latvijā izveidot pieejamas dabas takas, pieejas pie īpašiem dabas objektiem un vēl kaut kur. Piemēram, Rojā, kur ir uztaisīta laipa, ko izmanto ikviens cilvēks. Apvienība “Apeirons” patlaban veido konkursu, kurā mēģina apjaust visus dabas objektus, kas ir Latvijā, lai tos izvērtētu un redzētu, kur ir labākais risinājums,” norāda Balodis.
Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis atklāj vienu no šī brīža aktualitātēm, kas saistīta ar vides pieejamības un labiekārtošanas jautājumiem piekrastē.
Pērn ar apvienību „Apeirons” izbraukāta visa Latvijas piekraste. Lielākā daļa dabas tūrisma objektu nav piemēroti visām sabiedrības grupām, atklāj Matulis. Viņš norāda, ka, piemēram, nav skaidrs, kā Latvijā izvieto informatīvās zīmes, kas ir vai nu pa augstu cilvēkam ar īpašām vajadzībām, vai arī par tālu no ceļa.
Viņš uzsver, ka
dabas pieejamības faktors vienlaikus kļūst par dabas aizsardzības faktoru. Piemēram, tiek uzliktas “zaļās” tualetes. Atsevišķas pašvaldības ir ļoti atsaucīgas: Mērsraga, Jūrkalnes un Ainažu.
Apartamentu un viesnīcas „Rubīni” īpašniece Ventspilī Ilze Rubīna savulaik pati bijusi spiesta pārkārtot dzīvi un domāšanas veidu, kad dēls iekļuva avārijā un zaudēju spēju pilnībā pats par sevi parūpēties. To, kas notiek tūrisma objektos un citviet viņa šobrīd pamana ļoti ātri. Viņa uzsver pieejamības problēmas lielo pilsētas svētku laikā.
“Nav padomāts par to, kā invalīdiem nokļūt uz lielajiem pasākumiem – kā viņus izsēdināt, lai cilvēkam nav jāiet kilometrs,” stāsta Rubīna. Piemēram, pie Brīvdabas muzeja nav stāvvietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai invaliditāti.
Šobrīd universālā dizaina principi rada iespēju veidot vides pieejamību, kuru ikdienas garāmgājējs pat nepamana. Tādi ir apzīmējumi uz apgaismes stabiem vai citi elementi, piemēram, pacēlājs pie Kuldīgas vecā rātsnama, kas iestrādāts bruģī, un citi. Lai cilvēki varētu uzzināt par vides pieejamību tūrisma objektos, Latvijā var izmantot apvienības „Apeirons” izstrādāto aplikāciju.
