Pēc viņa teiktā, saskaņā ar pieejamo informāciju, teroraktu pastrādājis vīrietis, kuram esot bijusi gan Francijas, gan Tunisijas pilsonība, un kurš jau ir bijis iekšējās drošības iestāžu redzeslokā. Lai arī viņš iepriekš smagus kriminālnoziegumus nebija pastrādājis, tomēr arī šis gadījums Nicā pierādījis attiecīgo Francijas drošības iestāžu darbības neefektivitāti.
Skudra uzskata, ka pārsteidzīgs bijis prezidenta Olanda iepriekš paustais apsolījums, ka 26.jūlijā tiks atcelts Francijā iepriekš izsludinātais ārkārtas stāvoklis.
Taču Olands pirms šī paziņojuma, visticamāk, nebija veicis „padziļinātas konsultācijas ar saviem dienestiem un nebija veicis attiecīgus secinājumus”.
Terorakta laiks un vieta, visticamāk, nebija nejauši izvēlēta. "Tā ir kārtējā mērķtiecīgi veikta, visticamāk, "Islāma valsts” iedvesmota vai organizētā akcija, kas vērsa pret civiliedzīvotājiem,” teica Skudra, lēšot, ka pēc notikušā Olands, visticamāk, nebūs viņa pārstāvētās partijas kandidāts nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās.
Skudra norādīja, ka radikālo islāmistu galvenais mērķis ir vērsties pret Rietumu demokrātiju un tās vērtībām.
Ārpolitikas eksperts Māris Andžāns "Krustpunktā" norādīja, ka teroristi aizvien vairāk izvēlas teroraktus rīkot Eiropā, jo šajā gadījumā publicitāte ir daudz lielāka. Teroristi nereti ir Francijas vai citas Eiropas Savienības valsts pilsoņi, līdz ar to drošības iestādēm ir grūti atšķetināt iespējamās noziedzīgās darbības.
"Varam sagaidīt arvien vairāk karotāju, kas guvuši karotāju un ideoloģisko rūdījumu," sprieda ārpolitikas eksperts Andžāns.
Tikmēr politologs Ivars Ījabs norāda, ka Nicas notikumi nav jāuztver kā atsevišķs gadījums Francijā vien - tā ir visas Eiropas problēma, un tas saistīts ar migrācijas krīzi Eiropā un specdienestu spēju jau savlaicīgi prognozēt un novērst draudošas briesmas.
Ījabs pauda, ka tas saistīts ar rietumvalstu "samēra bezzobaino attieksmi, strādājot ar islāma ekstrēmistiem" un specdienestu darbu kopumā, jo “muļķīgi iedomāties, ka no šādiem gadījumiem mūsdienās Eiropā varēs izvairīties, vienkārši aizslēdzot robežas”. Tas ir jautājums par to, cik spējīgi specdienesti iefiltrēties, uzzināt, kas un kur tiek plānots, uzsvēra politologs.
Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas integrāciju pasaules dzīvē, mums ir krietni jādomā, kā risināt šādas problēmas un pasargāt mūsu pilsoņus no šāda veida uzbrukumiem.
Jau ziņots, ka Nicā, ceturtdien, 14.jūlijā, ap plkst.23 pēc vietēja laika (plkst.24 pēc Latvijas laika) kravas auto iebrauca pūlī, kas pulcējas svinēt Bastīlijas ieņemšanas svētkus. Nogalināti 84 cilvēki, arī vairāki bērni. Daudzi cilvēki ievainoti, 18 cilvēki smagā stāvoklī.
Uzbrucējs nošauts. Tas esot 31 gadu vecs Tunisijas izcelsmes Francijas pilsonis, kurš esot bijis policijas redzeslokā, bet ne saistītā ar iespējamām teroristiskām darbībām. Notikušais tiek kvalificēts kā terora akts. Atbildību neviens vēl nav uzņēmies.
Francijā spēkā esošais ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts vēl par trim mēnešiem, izsludinātas trīs dienu sēras.
