Arodbiedrība Valsts policijas šefa amatam neatbalsta nevienu izvirzīto kandidātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 2 mēnešiem.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība Valsts policijas priekšnieka amatam neatbalsta ne vienu no izraudzītajiem kandidātiem, sacīja arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns. Savukārt bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece sagaida no jaunā policijas priekšnieka produktīvāku un mūsdienām atbilstošāku policijas vadīšanas stilu, nekā tas bijis līdz šim.

Arodbiedrība Valsts policijas šefa amatam neatbalsta nevienu izvirzīto kandidātu
00:00 / 05:45
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā kandidātu izraudzīšanās komisija par atbilstošiem atzina trīs – Normundu Grūbi, Andreju Grišinu un Juri Šulti.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība no jaunā Valsts policijas priekšnieka sagaida sociālā dialoga veicināšanu, godprātīga atalgojuma palielināšanu policijas darbiniekiem, kā arī iespējamo darbinieku pārkāpumu izskaušanu.

"Tāpat mēs arī sagaidām no Valsts policijas priekšnieka jautājumus, kas skar praktiskos darbus darba laika organizācijā. Šobrīd mēs redzam, ka ir ļoti haotiski - nav skaidras izpratnes un  prognozējamības. Tāpat ir jautājumi, kas skar virsstundu apmaksu, nakts darbi, mājas dežūras. Tātad šie jautājumi arī ir faktiski tādā pašplūsmā," stāstīja Augustāns.

Arodbiedrība uzskata, ka neviens no izvēlētajiem kandidātiem nav atbilstošs amatam.

"Gan Grišins, gan Šultes kungs ir bijuši un ir augstos amatos. Līdz pat šim brīdim, manuprāt, ir strādāts ļoti pasīvi.

Kas attiecas uz Grūbja kungu – viņš arī bijis Kurzemes reģiona priekšnieks, šobrīd ieņem amatu administratīvajā pārvaldē, bet viņš nav pieredzējis būt augsta amatpersona kā Rīgas reģiona priekšnieks vai Valsts policijas priekšnieka pienākuma izpildītājs. Viņam tādas pieredzes nav. Bet, mūsu ieskatā, viņš varētu būt viens no tiem kandidātiem, kuram varētu būt sava vīzija, savs redzējums, mērķis, ko viņš varētu sasniegt šajos punktos, ko mēs izvirzām no savas puses kā arodbiedrība attiecīgi pret viņu. Jāsaka tā, ka pilnas pārliecības par to nav, un es domāju, ka drīzāk nē, nekā jā," stāstīja Augustāns.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka policija jau pārāk ilgi bijusi bez priekšnieka un jaunajam Valsts policijas priekšniekam būs jāsaņem stingrāk vadības groži.

"No jaunā policijas priekšnieka varētu sagaidīt, ka viņš policiju vadīs daudz produktīvāk un šodienai atbilstošāk, nekā tas bija pēdējā policijas vadītāja laikā.

Policija jau sen ir pelnījusi cilvēku, kurš nenāk no padomju laikiem, bet, kuram ir jauna domāšana attiecībā uz šo struktūru.

Būtu jāpabeidz iesāktie darbi, kuri noteikti nav pabeigti, jo es domāju, ka pēdējos gados nav bijusi liela vēlme tos pabeigt," komentēja Mūrniece.

Viņa kā savu favorītu min Juri Šulti.

"Es ar viņu esmu kopā strādājusi arī tad, kad biju iekšlietu ministre. Viņam piemīt visas tās īpašības, ko es minēju, kas ir nepieciešamas. Viņš ir jauns, progresīvi domājošs cilvēks, godīgs, kas būtu gatavs vadīt policiju [atbilstoši] šīs dienas apstākļiem," sacīja Mūrniece.

Viņa par policijas priekšnieku noteikti neizvēlētos Andreju Grišinu, jo tad tiktu turpināta bijušā priekšnieka Inta Ķuža iesāktā "mīkstā" vadīšana, kā arī policija ir pelnījusi vadītāju, kuram ir svaigs skats.

Pagaidām gan nav skaidrs, kad policija pie jaunā priekšnieka tiks. Kā Latvijas Radio skaidroja iekšlietu ministra padomniece Beāta Jonīte - laika ierobežojums tam, kad Ministru kabineta apstiprināšanai virzīt Valsts policijas priekšnieka jautājumu, neesot. Lai ievērotu vienlīdzības principu pret visiem kandidātiem, tālākie komentāri un atbildes uz jautājumiem par pieņemtajiem lēmumiem tikšot sniegti, konkursam noslēdzoties. Pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā pēc iekšlietu ministra ierosinājuma konkursa komisijas sekretariāts nodrošinās kandidātu nosūtīšanu kompleksās psiholoģiskās-poligrāfa pārbaudes veikšanai.

KONTEKSTS:

Pašreizējā situācija, kad policija ir jau ilgstoši bez augstākās vadības, izveidojās pēc tam, kad amatu februārī atstāja Ints Ķuzis. Viņš no policijas aizgāja pēc paša vēlēšanās. Atkāpšanos no amata viņš nesaistīja ar izdarīto spiedienu no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV"). Ministrs jau pērn oktobrī paziņoja, ka izvērtēs Ķuža atrašanos amatā saskaņā ar virzību Latgalē aizturēto policistu lietā. Ģirģens vairākkārt asi kritizējis Valsts policijas vadību - galvenokārt par nepietiekamu cīņu pret korupciju iekšlietu sektorā. Bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka viņš vēlētos savā vietā redzēt Andreju Grišinu.

Pašreiz uz augsto amatu kandidē trīs kandidāti. Pulkvedis Normunds Grūbis darbu policijā uzsācis Talsu rajona policijas pārvaldē. Vēlāk bija Valsts policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieks, kad pirms diviem gadiem tika pārcelts uz Rīgu par Valsts policijas administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieku. Grūbis ir arī lektors Juridiskajā koledžā, kā arī pasniedzis lekcijas Valsts policijas koledžā, Baltijas starptautiskajā akadēmijā un biznesa augstskolā ''Turība''.

Otrs amata kandidāts - pašreizējais Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Andrejs Grišins. Viņam ir Latvijas Policijas akadēmijā iegūtais profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē un vairāk nekā 30 gadus ilga pieredze dienestā.

Savukārt trešais amata kandidāts Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks un vienlaikus Valsts policijas priekšnieka vietnieks Juris Šulte karjeru policijā sācis vienā no Rīgas iecirkņiem, vadījis slepkavību izmeklēšanas nodaļu un piedalījies daudzās nopietnās operācijās. Šulte bijis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks un Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti