Ārlietu ministrija skeptiski vērtē iniciatīvu demontēt Uzvaras pieminekli

Iniciatīvu portālā „Mana balss” aktīvists Uģis Polis jau savācis teju 10 000 nepieciešamos parakstus, lai rosinātu Saeimai lemt par Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā demotntēšanu. Viņš Uzvaras pieminekli nodēvējis par simbolu, kas latviešu tautai atgādina padomju okupācijas radītās ciešanas. Uz šo iniciatīvu skeptiski raugās Ārlietu ministrijā, kur norāda, ka 1994. gadā ir noslēgta vienošanās, kas paredz abpusēju memoriālo būvju un karavīru masu kapu uzturēšanu.

Ārlietu ministrija skeptiski vērtē iniciatīvu demontēt Uzvaras pieminekliKristaps Feldmanis

    Lai demontētu Uzvaras pieminekli, Polis parakstus sāka vākt jau 2017. gadā. Iniciatīvas fragmentā viņš raksta: "Minētais piemineklis pēc Krievijas Federācijas valdības oficiālā viedokļa tika celts kā simbols Latvijas atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas un karavīru padzīšanai no Latvijas teritorijas. Līdz ar to padomju karavīri tiek saukti par „atbrīvotājiem” Realitātē nacistiskais režīms tika nomainīts pret citu okupācijas režīmu – Padomju Savienības režīmu. Diemžēl viens no šiem simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā – liels un grūti nepamanāms".

    Šobrīd ir savākts jau vairāk nekā 9500 parakstu. Pats iniciatīvas autors Polis uzskata, ka ar šādu iniciatīvu viņš pilda tautas intereses. "Manā skatījumā tas simbolizē Latvijas okupāciju, slepkavības, izvarošanas. Genocīdu pret Latvijas tautu. Tāda ir tautas vēlme – šo simbolu nojaukt, un mana vēlme ir darboties tautas interesēs," teica Polis.

    Ārlietu ministrijā uz šādu ideju raugās skeptiski. Pat ja parakstus izdotos savākt un šādam solim izdotos gūt atbalstu Saeimā, pieminekli aizsargā ar Krieviju 1994. gadā noslēgta vienošanās par savstarpēju memoriālo būvju un karavīru masu kapavietu aizsardzību un uzturēšanu. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norādīja, ka šo jautājumu regulē starp Latviju un Krieviju noslēgti vairāki līgumi un vienošanās. "Tajā skaitā arī viens protokols. Būtiskākais – par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu. Kā daļa no vienošanās par Krievijas armijas militāro personu sociālo aizsardzību. Vienošanās tekstā ir punkts, kas paredz, ka abas puses ar cieņu izturēsies pret memoriālajām būvēm un masu apbedījumiem," pauda Beķeris.

    Beķeris gan skaidroja, ka konkrētas memoriālās celtnes sarakstā nav iekļautas, tomēr Uzvaras piemineklis atbilst tādai celtnei, uz kuru šo vienošanos attiecina. Tāpat ir ar dažādiem masu kapiem un citām padomju režīma piemiņas vietām. Vienošanās esot abpusēja, un arī Krievija uztur dažādas Latvijai svarīgas piemiņas vietas savā teritorijā. "Tie, saprotams, nav 20. gadsimta pieminekļi. Tās ir kopš neatkarības atgūšanas uzstādītas piemiņas plāksnes. Zinām par šim plāksnēm un ik pa brīdim sekojam līdzi un neesam arī saņēmuši informāciju, ka būtu bijušas kādas aizķeršanās vai problēmas šajā jautājumā," teica Beķeris.

    Iniciatīvas autors Uģis Polis savā iniciatīvā arī aicina šo vienošanos anulēt. "Jautājums ir tāds, vai Krievijas puse pati ievēro līguma visus punktus. Es par to stipri šaubos. Protams, pastāv iespējamība, ka varētu būt nosodījums no ārvalstu puses, bet tajā pašā laikā jāņem vērā fakts, ka Krievija ir pārkāpusi un pārkāpj starptautiskās tiesības," akcentēja Polis.

    Ārlietu ministrija gan norādīja, ka likumdošana neļauj šo vienošanos anulēt pat gadījumā, ja šis lēmums gūtu atbalstu arī Saeimā. "Protams, ka sabiedrība var nākt klajā ar vairākām iniciatīvām, taču šobrīd tīri likumīgi tas nebūtu iespējams, jo mums Latvijā ir 1994. gada 13. janvārī pieņemts likums par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem, kas nosaka: ja rodas konfliktsituācijas starp mūsu normatīvajiem aktiem un starptautisko regulējumu, tad virsroku gūst starptautiskās vienošanās. Līdz ar to, pat ja mums būtu pieņemts likums, kas ļautu veikt kādas zināmas darbības, tas būtu prettiesiski, un Latvijas valsts nedrīkstētu veikt šādas darbības," sacīja Beķeris.

    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šo konkrēto pieminekli nav iekļāvusi kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, taču tajā saskata kultūrvēsturisku vērtību. Pārvaldes Kultūras mantojuma politkas daļas speciāliste Alma Kaurāte vērtēja, ka piemineklis pēc šībrīža kritērijiem neatbilst kultūras pieminekļa statusam, tomēr kā objektam tam piemīt zināma kultūrvēsturiska nozīme kā sava laikmeta liecībai.

    "Mūsuprāt, galvenais ir interpretācija. Jo, ja šī laikmeta zīme tiktu objektīvi pasniegta un skaidrota, tā varētu kļūt par totalitārisma laika liecību, kas demonstrē, piemēram, padomju laika propagandas veidu, raksturu un tās ietekmi uz cilvēkiem, tā kļūstot arī par zināmu muzejisku vērtību," pauda Kaurāte.

    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iesaka rīkoties līdzīgi kā ar Stūra māju, Liepājas karaostas cietumu vai Okupācijas muzeju, izmantojot celtnes, lai ar to saturu un interpretāciju šobrīd sabiedrībai sniegtu pilnīgi jaunu vēstījumu. Tomēr šādu soli neatbalsta Ārlietu ministrija. Tur norāda, ka ar interpretācijām ir jābūt uzmanīgiem, jo tas dotu pamatu plašākām diskusijām un iebildumiem, un ministrija aicina no tā atturēties.

    5 komentāri
    Anonīms lietotājs 6591
    Mūsu Ārlietu ministrija ļoti bieži ir nevarīga un bezzobaina! Tas ir briesmīgi! Līgumi nav akmenī iecirsti un tos vienmēr ir iespēja grozīt, ja kāds tos izmanto negodīgi un savtīgi. Krievija visus līgumus parasti noslēdz tikai savās interesēs. Kāds, piemēram, labums ir Latvijai no Līguma par Krievijas padomju armijas kapu un pieminekļu saglabāšanu un aprūpēšanu? Nekāds! Tas ir izdevīgs tikai Krievijai, jo Latvijas pieminekļi Krievijā ir uz roku pirkstiem saskaitāmi, bet Krievijas saceltie monstri Latvijā ir simti...
    Janīna Rukmane
    Nevar iznīnāt, bet pārvietot uz citu vietu, ārpus Rīgas, taču var ???
    Kremilek Rukis
    Igauņiem ir stingrāks mugurkauls un "Aļošu" aizvāca. Poļi tīra laukā padomijas rēgus. Pie mums gan, ka tik pirmajam paspēt kungam roku nobučot!
    Anonīms lietotājs 34344
    Этому Угису делать больше нечего?
    Anonīms lietotājs 22614
    Dīvaini, ka Polis nav pamanījis pēdējo desmitgažu izvarošanas simbolus - ko atstājuši paši brīvās valsts brīvie pilsoņi. Vieglāk ir fokusēties uz betona stabu kas laikam ejot pats sabruks, nevis uz problēmām kas atstātas nerisinātas, vis neizzudīs - bet augs arvien lielākas. Jābrīnās arī par idejas atbalstītājiem - tā vietā lai mainītu sastāvējušos ūdeni Latvijas politikas akvārijā, cilvēki meklē Laimes Lāci. Tāpēc jau esam tur kur esam.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti