- Latvija iestājas par starptautisko organizāciju lomas spēcināšanu starptautiskajās attiecībās.
- Latvijas interesēs būt Eiropas kodolā.
- Jāturpina palielināt aizsardzības un drošības budžetu.
- Krievija tuvu ģeogrāfiski, bet tālu vērtību ziņā.
- Haotiskas pārmaiņas iekšpolitikā ietekmē arī Latvijas ārpolitiku.
- Veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības ar diasporu ārvalstīs.
1. Latvija iestājas par starptautisko organizāciju lomas spēcināšanu starptautiskajās attiecībās
Ministrs atzina, ka bieži vien esam nokļuvuši pretrunu plosītu ģeopolitisko izvēļu priekšā, norādot uz jautājumu par Jeruzalemes statusu, Irānas kodolvienošanos un vienošanos klimata jautājumos.
“Kopš neatkarības atjaunošanas diskusijās par Latvijas ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem joprojām pastāv pretēji uzskati. Ir tie, kuri Latviju uzskata par vārtrūmi vai tiltu, vai pieturvietu ceļā uz Krieviju. Un ir tie, kuri Latviju redz kā pilntiesīgu Rietumu sistēmas daļu ar tai raksturīgo pārliecību par demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka tās ir savstarpēji izslēdzošas koncepcijas. Kopš valsts dibināšanas Latvijas ārpolitikas mērķis ir bijis nemainīgs – valsts neatkarības nodrošināšana. Šis mērķis nav mainījies.
Arī turpmāk Latvijas ārpolitika būs par spēcīgu Eiropas Savienību un NATO, starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu un mūsu pašu labklājības celšanu. Latvija arī iestājas par Apvienoto Nāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes lomas spēcināšanu starptautiskajās attiecībās.
Tāpat Latvija arī turpmāk iestāsies par Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību, kā arī konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.
2. Latvijas interesēs būt Eiropas kodolā
Latvijas nostāja diskusijā par Eiropas Savienības (ES) nākotni: valstīm, kas vēlas darīt vairāk, jādod iespēja veidot ciešāku sadarbību. Latvijas interesēs ir būt Eiropas kodolā.
Rinkēvičs pauda pārliecību, ka arī 2018. gadā Eiropas Savienība ir vienota: “Jā, ne viss Eiropas Savienībā notiek optimāli, lēmumi reizēm tiek pieņemti lēni un smagi. Tie var kavēties, bet tas nenozīmē, ka kaut kas pavisam ir nokavēts. Eiropas Savienības būtība ir darīt kopā to, ko kopā var izdarīt efektīvāk un kas mūs kopā dara stiprus.”
Eiropas Savienība nav tikai vienotais tirgus vai ekonomiska savienība, bet arī vērtību un likuma savienība.
Efektīva Eiropas Savienība veido spēcīgu Latviju, pauda ministrs.
Viņš atzina, ka jautājumos par migrācijas krīzes risinājumiem un stingras fiskālās disciplīnas nozīmi ES valstīm ir atšķirīgi viedokļi, tomēr tie neradīšot nepārvaramas grūtības ES. Viņaprāt, daudz lielāks risks ES vienotībai ir populisma un radikālisma tendences.
Ministrs pauda pārliecību, ka 27 ES dalībvalstīm izdosies rast pieņemamu attiecību modeli starp Apvienoto Karalisti un ES “Brexit” sarunās. Būtiski veidot ciešas tirdzniecības un drošības attiecības starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju.
Latvijai aktīvi jāpiedalās ES aizsardzības spēju stiprināšanā, eirozonas, digitālās, enerģētikas un transporta savienības attīstībā. Diskusijās par ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada Latvijas pozīcijā liels uzsvars jāliek uz kohēzijas un Kopējo lauksaimniecības politiku, norādīja Rinkēvičs.
3. Jāturpina palielināt aizsardzības un drošības budžetu
“Mūsu valsts drošības un aizsardzības jautājumos kompromisiem nav vietas,” pauda Rinkēvičs. Tāpēc būtiska ir Latvijas dalība ES un NATO.
2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšana aizsardzībai ir būtisks Latvijas pienesums pašu un alianses kolektīvās aizsardzības stiprināšanā. Taču tuvākajā nākotnē jāturpina palielināt līdzekļus valsts aizsardzībai un drošībai.
Tāpat reģionā jāstiprina NATO pretgaisa un jūras aizsardzības elementi un jāpilnveido komandvadības principi.
Ministrs pateicās sabiedrotajiem no Kanādas, Spānijas, Polijas, Slovēnijas, Itālijas un Albānijas par dalību NATO kaujas grupā Latvijā, kā arī Dānijas un Itālijas kontingentam, kas šogad veic patrulēšanas misiju NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm. Kanāda un ASV ar reāliem darbiem apliecina NATO saites kolektīvās drošības stiprināšanā reģionā.
Viņš arī norādīja uz valsts dalību starptautiskās misijās: Irākā, Afganistānā, Mali, Vidusjūrā un pie Somālijas krastiem un arī civilajās misijās Ukrainā un Gruzijā.
Rinkēvičs norādīja, ka pastāvīgas strukturētās sadarbības ietvars jeb PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis kopējās Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas stiprināšanā.
4. Krievija tuvu ģeogrāfiski, bet tālu vērtību ziņā
“Mēs apzināmies, ka Krievija mums ir tuva ģeogrāfiski, taču vērtību ziņā – ļoti tālu,” sacīja ministrs. Tādēļ attiecībās ar šo valsti ir gan dialogs, gan arī Latvija iestājoties par atturēšanas un sankciju politiku pret Krieviju, kamēr tā pārkāpj starptautiskās tiesības un citu valstu suverenitāti.
Dialogs ar Krieviju notiek jautājumos, kas skar abu valstu praktisko sadarbību. Pērn tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti, kas ir būtiski gan cīņai ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību, gan lai pilnvērtīgi sargātu NATO un ES ārējo robežu.
Iepriekš intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka Latvijas attiecības ar Krieviju kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanu dēļ nemainīsies.
5. Haotiskas pārmaiņas iekšpolitikā ietekmē arī Latvijas ārpolitiku
Latvijai nozīmīgs ir ES iekšējais tirgus, īpaši Baltijas un Ziemeļvalstu reģions. Vienlaikus liela vērība tiek veltīta Ziemeļamerikai, arī Ķīnai, Indijai, Japānai un Dienvidaustrumāzijai, kā arī Līča valstu reģionam.
Ministra ieskatā jāstrādā, lai Latvija pasaulē tiktu atpazīta ar savu kvalitāti un inovācijām. Viņš gan atzina, ka bieži efektīvākās reformas Latvijā īsteno, ja tām ir ārējs pamudinājums, bet pašu ziņā atstātais reizumis tiek pakļauts haotiskām pārmaiņām un fragmentāriem pasākumiem.
Šī tendence arī ietekmē Latvijas ārpolitikas vidējā termiņa uzdevumus, jo nemitīgas izmaiņas vienā jomā un uzlabojumu trūkums citu nozaru politikās ir kavēklis, lai piesaistītu nozīmīgas investīcijas un iekarotu jaunus eksporta tirgus, norādīja Rinkēvičs.
6. Veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības ar diasporu ārvalstīs
Latviešu diaspora ārvalstīs piedalās Latvijas identitātes saglabāšanā un izkopšanā, un valsts sniedz atbalstu diasporas svētdienas skolām visā pasaulē, kurās tiek apgūta latviešu valoda.
Latvijas valsts ir ieinteresēta ar savu diasporu veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības, tādēļ esot pienācis laiks sagatavot juridisko bāzi Latvijas diasporas atbalstam. Tā esot iespēja veicināt diasporas potenciāla piesaisti Latvijas izaugsmei un interešu aizstāvībai starptautiski.
