Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas zvans šoreiz zvana par godu senajiem tukumniekiem, kuru pīšļi atkal atgriežas baznīcas svētītajā zemē. Apbedījumi līdzās dievnamam veikti no 14. līdz 18. gadsimtam.
"Un tad ir tas viens brīdis, kad ir imperatores rīkojums par to, ka visi pīšļi ir jāizņem ārā no baznīcas velvēm, un tie nonāk tādās kaulu ligzdās vai tā saucamajos kaulu kambaros, kur ir 20-30 apbedījumi vienuviet,"
stāstīja baznīcas draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts.
Apbedījumi un vairāki "kaulu kambari" šovasar atrasti, veicot senā dievnama pamatu hidroizolācijas stiprināšanu un lietus kanalizācijas ierīkošanu.
"Tika atsegtas un izpētītas aptuveni 400 cilvēku skeletu paliekas, un to skaitā arī veseli skeleti. Liela daļa no tiem ir pārjauktu apbedījumu paliekas, jo apbedījumi ir blīvi un teritorija ir maza, un jaunākie ir rakti, izpostot vecākos šajos rakšanas darbos," stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis.
Arheoloģiskie izrakumi veikti 80 kvadrātmetrus lielā platībā pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas.
Līdzās apbedījumiem izpētes laikā atrasts arī daudz dažādu senlietu – monētas, saktas, nažu asmeņi, galvasrotas un citi priekšmeti, kas galvenokārt saglabājušies no 15.,16. un 17. gadsimta. Pārsteigums esot bijis to daudzums.
"Kristīgais kanons prasa piedevu ziņā diezgan pieticīgus apbedījumus veidot. Šeit ir cits, cits ceļš. Mācītājs šeit, protams, visu laiku ir bijis klāt, un viņš ir pieļāvis šādu greznu apbedījumu veidošanu. Tas vien liecina, ka viņš ir tolerējis jeb ievērojis vietējās tradīcijas. Cienījis vietējos cilvēkus un viņu vēlmi redzēt savus aizgājējus apbedītus ar savām rotām un saviem piederumiem," teica Brūzis.
Atrastie priekšmeti tagad atrodas vēstures institūtā, bet rudenī tie atgriezīsies Tukumā un glabāsies muzeja krājumā, bet pārapbedījums pēc remontdarbu beigām tiks iezīmēta kā apbedījuma vieta.
