Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ādažos noslēdzas mācības «Sudraba bulta»

Ar vērienīgu kaujas situācijas vingrinājumu noslēdzas militārās mācības «Sudraba bulta»

Kamēr daudzviet Latvijā redzamību sestdien ievērojami apgrūtināja miglas vāli, Ādažu poligonu piepildīja šāvienu un sprādzienu dūmi. Ar vērienīgu kaujas situācijas vingrinājumu noslēgušās militārās mācības "Sudraba bulta", kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. 

Vērienīgā tanku, kāpurķēžu bruņutehnikas un kaujas mašīnu sadursme Ādažu poligonā ir noslēdzošais vingrinājums divas nedēļas ilgušajās "Sudraba bulta" mācībās, kurās trenēta Latvijas armijas sadarbība ar sabiedroto spēkiem, plānotas un īstenotas aizsardzības operācijas.

Kopumā uz "Sudraba bultas" mācībām šogad ieradušies vairāk nekā 3000 karavīri no 12 valstīm - gan tepat no kaimiņiem, Lietuvas un Igaunijas, gan jau no krietni tālāk vietām kā Spānija un Kanāda.

Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.

Noslēdzas mācības "Sudraba bulta 2019"

"Nākamā gada janvārī šī vienība, kas Baltijas bataljons, vairāk nekā 800 cilvēki, kur trīs Baltijas valstis, ir gatavas iesaistīties jebkurās NATO operācijās vienalga kur pasaulē,"

skaidroja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris, pulkvedis Sandris Gaugers.

Pēc Krimas aneksijas izveidotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Baltijā un Polijā darbojas jau divarpus gadus, un vietējo un ārvalstu spēku savstarpējā komunikācija arvien uzlabojas, pārvarot valodas un arī kultūras barjeras.

"Pirmo reizi vēsturē veicām pilnu brigādes uzbrukumu, kur ir 12 iesaistītās valstis. Visas koordinēti gāja ieņemt šo vienu objektu, un mēs viens otru nenošāvām," stāstīja Gaugers.

"Galvenais ir, lai mūsu sabiedroto klātbūtne nebūtu tikai parāde vai atturēšana tīri psiholoģiski, bet arī būtu ar šo militāri praktisko pielietojumu, un šīs mācības parādīja, ka mūsu sabiedrotie, kas atrodas uz Latvijas zemes, ir perfekti integrēti visā mūsu aizsardzības sistēmā un spēj ļoti labi sadarboties ar Latvijas armiju," norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par").

Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš stāstīja, ka mācībās bija arī starptautiskie novērotāji, tostarp no Baltkrievijas. Atbildot uz jautājumu par to, vai Krievija interesējās par mācībām, viņš atbildēja: "Tieši uz šo vingrinājumu, kas ir viena no sastāvdaļām mūsu vingrinājumam "Namejs", Krievija neizrādīja interesi. Mēs viņiem piedāvājām atbraukt, lai viņi apskatītos, bet diemžēl viņi neatbrauca."

Īpašas šī gada mācības bija ar to, ka pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru brigāde pameta poligonu un militārās iemaņas izmēģināja reālajā vidē – deviņos dažādos Latvijas novados

"Civilajās teritorijās bijām spiesti darboties ļoti ierobežotos apstākļos. Tas bija pamatīgs izaicinājums mūsu vadības un loģistikas spējām, bet viss izdevās, kā paredzēts,"

stāstīja NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieris, pulkvežleitnants Maiks Rīkī.

"Izbraucot ārpus poligona, daudzas lietas, ko tu saproti pēc tam, kas ir gada laikos vai mēnešos jāstrādā. Un individuālās iemaņas gan karavīriem gan vadam, kas jāpiedzen," par mācībām stāstīja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes vada seržants kaprālis Agnis Judeiks. Atbildot uz jautājumu, vai viss izdevās veiksmīgi, viņš atbildēja: "Par 100%! Es pat teiktu par 110%!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti