Pētersone-Godmane paskaidroja, ka migrācijas un pretterorisma jautājumos Latvijas drošības dienestu sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) un ASV kolēģiem šobrīd ir tik labā līmenī kā nekad iepriekš.
“Tās pārbaudes, protams, aizņem laiku, (..) tomēr trīs mēneši ir optimāls laiks,” norādīja Pētersone-Godmane.
Viņa lēsa, ka “jābūt reāliem un jāatzīst, ka liela daļa imigrantu, kas ir Eiropā, nav bēgļi". Tādēļ lielākais Eiropas Savienības (ES) izaicinājums šobrīd ir pietiekami ātri izvērtēt viņu patieso motivāciju un nodomus, lai tos, kuri nekvalificējas bēgļa statusam, varētu ātri sūtīt atpakaļ un tādā veidā dot pārējiem labuma meklētājiem signālu netērēt naudu un nedzīties pēc neīstenojama sapņa.
Pašlaik “Muceniekos” uzturas 70 cilvēki. Savukārt gaidāmos patvēruma meklētājus plānots uzņemt grupās pa 30, lai spētu izskatīt visus pieteikumus uz bēgļa statusu un attiecīgi pirms jaunas grupas uzņemšanas iepriekš atbraukušos vai nu palaist tālāk, vai sūtīt atpakaļ uz izcelsmes valsti. “Divi gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai mums ļautu šādas nelielas manevra iespējas,” piebilda Pētersone-Godmane.
Savukārt žurnālists un filmu autors Sandijs Semjonovs atgādināja, ka pirmie sīrieši, kas nokļuva Eiropā, rādīja pases un neslēpa, no kurienes nāk. Taču, kad sāka pētīt, no kuriem reģioniem nāk ieceļotāji un piešķirt bēgļa statusu atkarībā no tā, vai personas izcelsmes reģionā notiek karadarbība, situācija mainījās. Nākamie, kas ieradās, pases bija izmetuši ārā un pasludināja, ka nāk no karadarbības skartajām teritorijām. Pēc Semjonova domām, katrs patvēruma meklētājs jāskatās atsevišķi, nekoncentrējoties tikai uz to, no kuras teritorijas nāk šis cilvēks.
Semjonovs, kurš vairākkārt pats bijis Afganistānā, stāstīja, ka savulaik daudzi afgāņi sadarbojās ar NATO, bet tagad, kad NATO spēki atstāj Afganistānas teritoriju, šiem cilvēkiem draud vajāšana par šo sadarbību. Arī šādi cilvēki jāatzīst par bēgļiem, piebilda žurnālists.
Komentējot sabiedrības bailes, ka līdz ar bēgļiem Eiropā ieplūdīs teroristi, Semjonovs atgādināja, ka cilvēki, kas bija iesaistīti uzbrukumos Parīzē, piedzima un izauga Eiropā, taču vīlās liberālajās vērtībās. “Tas ir jautājums, uz kurieni ejam. Viņi [imigranti] priecājas par šeit esošo atvērtību, ko līdz ar demokrātiju esam parakstījušies par vispārpieņemtu principu, taču viņi nāk ar citu stāstu. Un tas ir jautājums par to, kurā brīdī ar šo atvērtību ļaujam sevi ievainot. Bēgļu jautājums nav viennozīmīgs,” skaidroja Semjonovs.
Arī Pētersone-Godmane piekrita, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli. Lai gan šobrīd nolemts, ka pārvietojamo personu vidū būs Itālijā un Grieķijā nokļuvušie imigranti no Sīrijas, Irākas un Eritrejas, viņa neizslēdza, ka, piemēram, arī cilvēks no Afganistānas, pierādot, ka tiek vajāts ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ, var saņemt bēgļa statusu.
Vērtējot, vai ātra pieteikumu izskatīšanas procesa iespējas neveicinās pastiprinātu imigrantu interesi nokļūt Latvijā, Pētersone-Godmane atzina, ka tas ir iespējams. Tomēr atgādināja, ka Latvijas piedāvātajā integrācijas pilotprogrammā paredzēts sākt mācīt latviešu valodu potenciālajiem bēgļa statusa saņēmējiem vēl pirms tā iegūšanas.
“Apmācības un nodarbošanās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir būtisks faktors, lai šiem cilvēkiem radītu kaut kādu interesi par dzīvi, kamēr viņi te uzturas. Tas arī uzreiz parādīs, vai viņiem ir motivācija palikt Latvijā,” teica politiķe.
Jau vēstīts, ka bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Bet no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā.
ES vienojās, ka no Itālijas un Grieķijas uz citām bloka dalībvalstīm tiks pārvietoti 160 000 bēgļu, un tas tiek īstenots, neraugoties uz vairāku savienības Austrumeiropas dalībvalstu iebildumiem.
Tomēr migrācijas eksperti uzskata, ka jaunā programma tikai daļēji palīdzēs risināt bēgļu krīzi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, jau ieradušies vairāk nekā 750 000 bēgļu.
Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus. Pirmos bēgļus Latvijā plānots uzņemt ziemā.
