Dienas ziņas

PVD pārbauda produktu temperatūru Rīgas Centrāltirgū

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aizvadīti Aglonas svētki

Ar misi un kara skartajai Ukrainai veltītām lūgšanām noslēdzas ticīgo svētki Aglonā

Šodien noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kur šogad īpaša uzmanība misē tika veltīta kara skartajai Ukrainai. Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pulcējot ticīgos un valsts galvenās amatpersonas, notika svētku galvenā Svētā mise. Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot ticīgos, sacīja, ka mūsdienīgas baznīcas pienākums ir būt klātesošai sabiedrības dzīves norisēs.

Lai arī svētkus varēja apmeklēt bez ierobežojumiem, bazilikas laukums nebija pārpildīts. Kopumā gan teju visas nedēļas garumā baziliku apmeklēja un lūgšanās piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku.

Svēto misi Aglonā celebrēja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs, arhibīskaps Petars Antuns Rajičs un Latvijas bīskapi. Šogad svētajā misē īpaša uzmanība un lūgšanas veltītas kara skartajai Ukrainai: "Šodien lūgsim Kungu, mūsu Dievu, lai ar debesīs uzņemtās Dievmātes Marijas spēcīgo aizbildniecību viņš dāvā taisnību un mieru Ukrainā un atgriešanos un glābšanu agresoram."

Valsts prezidents Egils Levits Aglonā

Levits uzrunā ticīgos

Svētku misē klātesošos uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzsvēra baznīcas nozīmīgo lomu mūsdienu sabiedrībā un demokrātiskā valstī. Tāpat prezidents aicināja ikvienu būt pateicīgam par mieru mūsu zemē.

Valsts prezidents Egils Levits
00:00 / 00:35
Lejuplādēt

"Es šopavasar biju Ukrainā un pats savām acīm redzēju izpostītās pilsētas un salauztās cilvēku dzīves, kas paliek pāri pēc Krievijas armijas brutalitātes un necilvēcības. Taču katram, kurš ir iesaistīts kara noziegumos, agri vai vēlu būs jāatbild par nodarīto. Bet katram, kurš nespēj atšķirt labu no ļauna un skaidri, bez jebkādām atrunām nostāties pareizajā pusē, ir jāapzinās, ka viņš paliek kopā ar kara noziedzniekiem un palīdz Kremlim. Novērtēsim un būsim pateicīgi par mieru mūsu zemē! Miers ir tik trausls. Tā ir patiesa dāvana, kas dod iespēju katram veidot labāku rītdienu."

Tāpat Levits norādīja  –

lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti.

"Šodien sabiedrībā ir daudz, bieži savstarpēji karojošu patiesību. Taču vienlaikus svarīgi ir apzināties, ka tās vērtības, kas daudzos gadsimtos tika radītas kristīgās baznīcas garīgā monopola apstākļos, šodien turpina kalpot laicīgai, modernai, demokrātiskai valstij. Tādēļ šis kristīgais mantojums ir vērtīgs arī mūsdienu demokrātiskai valstij. Un tieši tas ir atzīts Satversme ievadā," viņš teica.

Prezidents pauda – no tā izriet, ka

mūsdienu demokrātiskai valstij ir nevis jāignorē baznīca, bet gan jāapietas saudzīgi ar tās gadsimtos uzkrāto mantojumu, ko baznīca šodien, modernajā laikmetā, joprojām uztur un attīsta.

"Valsts un baznīca ir neatkarīgas viena no otras. Taču šī neatkarība nenozīmē savstarpēju noslēgšanos. Tā nozīmē savstarpēju cieņu. Viena no šīs savstarpējās cieņas izpausmēm ir valsts augstāko amatpersonu klātbūtne šajos svētkos šeit, Aglonā, tāpat kā baznīcas līdzdalība mūsu valsts svētkos," norādīja Levits.

"Mūsdienu sabiedrības vērtību diskusijās, piemēram, par ģimeni vai par to, kur sākas un beidzas dzīvība, par cilvēku savstarpējo solidaritāti un citiem mums visiem nozīmīgiem jautājumiem, ir pilnīgi leģitīmi izskanēt baznīcas balsij un nostājai. Baznīcas izstumšana no šādām diskusijām nav savienojama ar Satversmi. Demokrātiskā sabiedrībā lēmumi tiek pieņemti diskusijās.  Baznīcas viedoklim šajās diskusijās nav kādas ekskluzīvas tiesības. Taču baznīca ir viens no nopietniem viedokļu līderiem mūsu sabiedrībā un mūsdienās. Tā var mudināt ieklausīties un pārliecināt par savu nostāju," bilda prezidents.

Gan prezidents gan priesteri aicināja īpaši novērtēt un būt pateicīgiem par mieru mūsu valstī.

Arī vairāki klātesošie domās bija kopā ar Ukrainu. Piemēram, pasākuma dalībniece Līga Irbe sacīja: "Mēs dzīvojam mierā, drošībā un labklājībā, bet nepilnu 1000 kilometru attālumā mirst cilvēki, bērni, sirmgalvji. Tāpēc esmu šeit ar Ukrainas karogu. Es šodien īpaši lūdzos par Ukrainu un aicinu ikvienu lūgties, palīdzēt."

Svētkus kupli apmeklēja dažāda ranga politiķi, kā arī visas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un premjers.

Aglonā smeļas spēku un meklē atbildes

Pateicības par ģimeņu kopā būšanu, lūgumi stiprināt veselību, vēlme kaut ko mainīt ikdienā – tā ir vien maza daļa nodomu, ar ko cilvēki no visas pasaules ierodas Aglonā.

Svētku apmeklētāja no Vācijas Aija Latgales reģionālajai televīzijai atzina: "Man noteikti gribējās šodien kaut nelielu ceļa gabalu paiet kājām uz Aglonu. Izkāpu no mašīnas, skatos – iet svētceļnieku grupa – ar dziesmām, ar to latgaliešu valodu, ko es ikdienā praktiski vairs nedzirdu, tikai tik, cik ar bērniem sarunājos. Tās atmiņas un tāda svētku sajūta man ir."

Kāpēc svētceļnieki jau 300 gadus dodas tieši uz Aglonu? Pētnieku versijas

Rakstu lasi šeit:

Aija šobrīd ar ģimeni dzīvo Vācijā. Tieši Aglonā viņa satika savu vīru Fabianu, kurš šurp arī bija devies svētceļojumā.

Fabians stāstīja: "Pirms 21 gada satikāmies tieši šeit, netālu no krusta, kur mēs esam. Tā ir mums ļoti īpaša diena, jo tas ir jubilārs. Mēs atceramies vienmēr to īpašo dienu, kad mēs pirmo reizi šeit tikāmies. Es vēl toreiz latviski nerunāju, nesapratu arī neko, tāpēc bija vajadzīgs tulks, un viņa ļoti labi vāciski prot."

Savukārt Aijas un Fabiana bērni Līva un Vincents atzina, ka abi šeit bijuši vienreiz un esot paticis, lai gan atmiņas pagaisušas.

Tukuma iedzīvotāja Ilze sacīja: "Lai beigtos šis drausmīgais karš. Tas ir lūgums numur viens, un tiešām, kad es uzgāju pie Dievmātes un es vēl kaut kā domājot par Mariupoli. Tā ir Marijas pilsēta. Tā ir pirmā lūgšana, pārējās visas ir vairāk tādas personīgas."

Daudzi no klātesošajiem Aglonā ieradušies svētceļojumā kājām.

Piemēram, Jānis stāstīja: "Mums sanāca apmēram 30–35 kilometri. Neteiksim, ka tas bija ļoti grūti, bet ar bērniem ir savādāk, psiholoģiski grūtāk. Bet nu ļoti svētīgi."
Citi atbraukuši tikai uz misi, sajust vienotību ar saviem ticības brāļiem un māsām.
Svētku dalībniece Lidija pauda: "Ticība visu laiku mums palīdz, un Dievmāte arī. Mēs lūdzam Dievmāti katru dienu un viņas palīdzību. Praktiski sanāk – kur divi vai trīs, tur arī Jēzus."

Savukārt svētku dalībniecei Mārai un viņas ģimenei doties uz Aglonu ir tradīcijas: "Tā tradīcija ir ģimenē – jau no bērnības mēs katru gadu cenšamies būt klāt šeit. Tādu miera sajūtu [gūstu], varbūt piepildījumu, kas saglabājas arī laiciņu pēc tam un ikdienā kaut kādu spēku dod."

Edgaram, kurš bija ieradies uz misi, tā ir vieta, kur sajust mieru: "Neskatoties uz visu, kas pasaulē notiek, Ukrainā un tā tālāk, visas tās negācijas, šeit ir tāda kā miera osta. Brīdis padomāt par savu ģimeni, draugiem. Tas ir tas skaistākais un galvenais, kādēļ esam šeit."

Aglonas bazilika ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Svētku laikā un arī ārpus tiem katrs šurp nāk arī ar kādu savu nodomu.

Piemēram, Ogres iedzīvotāja Inga pašlaik atgūstas no negadījuma ar motociklu, un tieši Tautas krustceļu apmeklēja pirmo reizi. "Kaut ko es daru varbūt tādu, kas nav pareizi, skatoties uz mani tagad. Mēģināt saprast iekšējo savu sajūtu, ko es tādu daru, varbūt pārdomāt savu dzīvi, kas jādara, ko atlikt maliņā, kaut kur nevajag skriet. Mēģinu atrast sevi šodien."

Savukārt Tukuma iedzīvotāja Ilze pauda: "Aglona īpaša vieta. Man ir prieks, ka es dzirdēju to, ka ir citu konfesiju cilvēki arī. Bija arī neticīgi cilvēki. Es domāju, ka Dievs ved visus cilvēkus pie sevis. Man bija laiks, kad es desmit gadus braucu ar velo svētceļnieku grupu, kaut kādi padsmit gadi ar kājām. Šobrīd mans vīrs ir tik slims, ka es nevaru vairs viņu atstāt uz ilgāku laiku līdz ar to, un arī dēls ir invalīds. Tā es atļāvos divas dienas viņus atstāt, lai būtu šeit un smeltu spēkus turpmākajai dzīvei."

Bet svētku apmeklētājs Meinards no Balvu novada teica: "Mani sauc Meinards. Man ir šodien vārda diena. Man ir septiņi gadi. Es esmu 29. Meinards visā Latvijā." Vaicāts, ko šodien novēlētu svētkos visiem, kas ir šeit apkārt, Meinards noteica: "Daudz laimes."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt