Ar likumu plāno pārsaukt vismaz 98 komunistisko režīmu slavinošus vietvārdus

Ne mazāk kā 98 vietvārdi Latvijā joprojām slavina komunistisko režīmu vai tā atbalstītājus, un vēl 47 vietvārdi slavina rusifikācijas politikas simbolus. Tā secinājusi biedrība "Publiskās atmiņas centrs". Tikai dažas pašvaldības reaģējušas uz centra vēsturnieku ieteikumiem vietvārdus pārdēvēt. Tāpēc Tieslietu ministrija vēl pirms vēlēšanām iesniegs Saeimā likumprojektu, lai noteiktu par pienākumu atbrīvoties no šāda padomju mantojuma.

Vietvārdi ir daļa no propagandas, daļa no rusifikācijas politikas – tā norāda "Publiskās atmiņas centrs". Pēc neatkarības atjaunošanas joprojām saglabājušies ielu nosaukumi, kas godina gan Padomju Krievijas militārpersonas, gan PSRS armijas kolaborantus, gan citus padomju simbolus. Bet vēl daudzi citi slavina rusifikācijas politikas simbolus.

"Publiskās atmiņas centrs" norāda, ka Latvijā ir daudz izcilu personību, kuru vārdā nav nosaukts neviens objekts, neviena iela, to vietā ir daudz krievu rakstnieku. Piemēram, Rīgā ir gan Puškina, gan Gogoļa, gan Turgeņeva iela.

"Fricis Bārda, Eriks Ādamsons, Austra Skujiņa, Ludis Bērziņš, Regīna Ezera, Vizma Belševica, Klāvs Elsbergs, Dzintars Sodums, Linards Tauns, Melānija Vanaga, Mārtiņš Brauns, Imants Ziedonis, Leons Briedis, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks oficiālos vietvārdos nav minēti nemaz," uzskaitīja Publiskās atmiņas centra pārstāve Kristīne Jarinovska.

"Publiskās atmiņas centrs" norādīja, ka tikai daļa pašvaldību reaģējusi uz biedrības norādījumiem un bez iebildumiem piekritusi padomju laiku slavinājumus vietvārdos nomainīt. Ar daudzām pašvaldībām sarunas nonākušas strupceļā, vairākas pašvaldības atteikušās no vietvārdu pārdēvēšanas.

Tomēr biedrības priekšlikumam izstrādāt īpašu likumprojektu, kas vietvārdu pārdēvēšanu noteiks kā prasību, atsaukusies Tieslietu ministrija.

"Mēs esam pārliecinājušies, ka šajā gadījumā, lai Latvijas valsts un sabiedrība spēj tālāk attīstīties un vispār pastāvēt, ir nepieciešams pieņemt īpašu likumu," sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie").

Viena no pašvaldībām, kuras struktūrvienības divas reizes noraidījušas centra ieteikumus, ir Rīga. Noraidījuši ierēdņi, bet politiķu redzeslokā šis jautājums neesot nonācis līdz pat šī gada Krievijas iebrukumam Ukrainā. Tagad tam pievērsta arī politiķu uzmanība, tomēr konkrēts lēmums vēl nav pieņemts.

"Es zinu, ka deputāti darbojas darba grupā, kur viņi par šiem jautājumiem lemj. Kad būs lēmuši, tas tiks virzīts uz domes sēdi," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Vēsturnieki uzskata, ka likums vietvārdu pārdēvēšanu pasteidzinās. Tāpat svarīgi, lai pašvaldībām būtu vienoti ieteikumi, ko apstiprinājuši vēsturnieki. Kas attiecas uz finansiālo pusi, likumprojekts nosaka, ka pārdēvēšanas izmaksas uzņemas valsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti