Ejot garām Kuldīgas Sv.Annas baznīcai un paceļot acis uz torni, nešķitīs, ka tas ir tik sliktā stāvoklī. Tomēr ūdens atstātie pleķi baznīcas iekšienē jau sen vēstījuši, ka dievnama jumts jāremontē. To apskatot tuvāk, secināts, ka tornī nav ventilācijas un visvairāk cietuši četri mazie tornīši.
"Tur visās iekštelpās mitruma kondensāts ir nonācis ne tikai latojumā, bet arī spārēs ir nonācis, un pa šiem gadiem tās koka daļas ir pilnībā satrupējušas. Mazos tornīšus vispār tikai valcējums satur kopā, tikai skārda jumts satur kopā," stāsta rūpnieciskais alpīnists, jumiķis Agnis Zariņš.
Baznīcas jumtā vēl saglabājušās arī Otrā pasaules kara atstātās ložu un šķembu pēdas. Tāpat atklāts, ka nedarbojas zibens novadīšanas sistēma. Draudzes vadība atzīst, ka šai situācijā vislabāk ir nomainīt visu jumta skārda daļu, tomēr tādu līdzekļu nav - šobrīd pietiek tikai pašiem neatliekamākajiem glābšanas darbiem.
"Lai nomainītu visu šo skārda daļu, ir nepieciešami 148 000 eiro. Tāda ir tā šī brīža tāme. Esam dabūjuši finansējumu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas - viņi dāsni piešķīra 7000, lai mēs tos gadus varētu izvilkt un kāds skārda gabals neuzkristu garāmgājējiem uz galvas," klāsta draudzes priekšnieks Aigars Ostrovskis.
Kuldīgas Sv.Annas baznīca pabeigta celt 1904.gadā, un tas ir pirmais tieši latviešu draudzei celtais dievnams Kuldīgā, tāpēc to nereti dēvē arī par Latviešu baznīcu. Līdzekļi tās būvēšanai vākti ziedojumos aptuveni 30 gadu.
Arī šobrīd, lai glābtu jumtu, baznīca rīko dažādas labdarības akcijas. Viena no tām Kuldīgas svētku laikā jūlijā, kad baznīcas pagalmā cepa pankūkas un tās varēja nobaudīt apmaiņā pret eiro, papildus ienesa 400 eiro.
"Man tas liecina par ko būtisku un svarīgu – tas, ko varam izdarīt, ir ietērpts vārdos, ko teica Rainis – tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un varens kopumā. Katra ieliktā naudas daļa tiek ieraudzīta visās lietās, kas tiek darītas," sacīja Kuldīgas Sv.Annas baznīcas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics.
Jumta glābšanas darbu veicējs Agnis Zariņš atzīst, ka šobrīd veiktie darbi ir pats nepieciešamākais ielāps, kas palīdzēs kādus divus gadus.
