Personas apliecība, ko 2012. gadā līdztekus pasei ieviesa kā otru personu apliecinošo dokumentu, šobrīd ir nepilniem 700 000 Latvijas iedzīvotāju. Bet, ļoti iespējams, ka nākamo trīs gadu laikā tā par 14,23 eiro būs jāiegādājas arī pārējiem aptuveni 1,3 miljoniem Latvijas valstspiederīgo. Tas gan ne personas apliecības nelielā izmēra dēļ, bet lai katrs valsts iedzīvotājs varētu ar ID karti elektroniski pierakstīties sistēmā "Latvija.lv", kas nodrošina piekļuvi vairāk nekā 40 dažādām valsts un pašvaldības interneta vietnēm.
Arī šobrīd portālā “latvija.lv” ir iespējams pierakstīties, izmantojot e-parakstu, tomēr absolūti lielākā iedzīvotāju daļa tam izmanto internetbanku piedāvātos autentifikācijas rīkus. “2% par labu elektroniskajai identifikācijai (eID) un 98% par labu internetbankām,” norāda Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Egita Rudzīte.
Atbildīgā ministrija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - šo situāciju vēlas labot, uzsverot: valstij ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem vienota pieeja valsts un pašvaldību interneta vietnēm.
“Šodien banka ir. Rīt viņas var nebūt, taču cilvēkam ir vienmēr pieeja tiem valsts pakalpojumiem, kuri ir nepieciešami [ja izmanto “latvija.lv” caur eID],” saka Rudzīte.
Ministrijā arī uzsver, ka, piemēram, e-veselības portālam, kurā tiek glabāts liels daudzums sensitīvu datu, elektroniski varēs pierakstīties tikai ar rīkiem, kas atbilst īpaši augstiem drošības standartiem. “eID kartē integrētais elektroniskais paraksts ir kvalificētais rīks, kas izgājis ārējos auditus, atbilst Eiropas Savienības (ES) normatīvajam regulējumam un viņš ir atzīts. (..) Šīs bankas būs līdzvērtīgas, ja viņi izies līdzvērtīgu procedūru,” klāsta ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis.
Kā skaidro “Swedbank”, iziet attiecīgo procedūru šobrīd mēģina kaimiņu igauņu radītā mobilā identifikācijas lietotne “Smart ID”, ko izmanto arī vairākas Latvijas bankas. “Ja “Smart ID” radītājs iziet ES pieteikšanu kopējā shēmā, jebkura ES dalībvalsts pieņem to kā risinājumu,” stāsta Beļskis.
Komercbanku asociācija gan uzsver, ka arī šobrīd banku piedāvātie autentifikācijas rīki atbilst valsts noteiktajiem drošības standartiem.
“Esam gatavi turpināt sadarbību klientu interesēs un ceram, ka netiks likti administratīvi tehniski šķēršļi banku autentifikācijas rīku izmantošanai,” klāsta “Swedbank” valdes loceklis Vadims Frolovs.
Kā skaidro ministrijā, atskaitot dažas vietnes, piemēram, jau minēto e-veselību, vismaz tuvākajos gados nav plānots aizliegt autentificēšanos “latvija.lv” portālā ar lietotāju iecienīto internetbanku palīdzību. Vienlaikus ministrijā uzsver – arī valsts piedāvātie rīki tiek ievērojami modernizēti un vairs nav sarežģīti un nesaprotami. “Autentifikācijas mobilais risinājums jau ir pieejams, un tuvākajā laikā būs arī risinājumi, kas saistīti tieši ar drošu elektronisko parakstu,” stāsta Beļskis.
Plānotās izmaiņas gan nozīmē arī vēlēšanu sistēmas maiņu, jo, ļaujot iedzīvotājiem atteikties no pases, pagātnē paliks arī ierastā zīmogu spiešana personu apliecinošajā dokumentā. Tiesa, ceļojot ārpus Eiropas Savienības, bez pases neiztikt.
