Pasta lēmums neuzskatīt autovadītāja apliecību par personu apliecinošu dokumentu izraisīja sabiedrības sašutumu. Pēc likuma burta pastam ir taisnība, tomēr pēc iedzīvotāju iebildumiem uzņēmumam savu lēmumu nācās mainīt. Problēmu nebūtu, ja autovadītāja apliecība tiktu apvienota ar identifikācijas karti, tad cilvēkiem vajadzētu divu dokumentu vietā izgatavot tikai vienu.
Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kas atbildīga par autovadītāju apliecību izsniegšanu, nebūtu nekas pretī, ja šajā dokumentā tiktu iekļauti identifikācijas kartes dati.
CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs stāstīja, ka Latvijā nevar iztikt bez vadītāja apliecības, tomēr Eiropas Savienības direktīva visām Eiropas Savienības dalībvalstīm uzliek par pienākumu izsniegt vienota parauga dokumentu – vadītāja apliecību.
„Līdz ar to runāt, ka vadītāja apliecība būtu iestrādāta Latvijā brīvprātīgi izsniedzamajā identifikācijas kartē, faktiski nav iespējams,” skaidroja Golubevs.
Viņš gan pieļāva, ka „Latvijas vadītāja apliecībā varētu būt iestrādāts čips, kurā ir arī cita veida informācija, ne tikai tā, kas ir attiecināma uz vadītāja apliecību”.
Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir noraidoša attieksme pret šādu iespēju, pārvalde labprātāk visu gribētu redzēt otrādāk.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes pārstāvis Inguss Treiguts pauda, ka Latvija varētu pārņemt Igaunijas pieredzi un personām ļaut uzrādīt savu identifikācijas karti gadījumos, kad personai lūdz uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, jo visa informācija par personas tiesībām vadīt konkrētu transportlīdzekli ir pieejama vienotajā transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā.
Tomēr šāda sistēma varētu darboties tikai Latvijas teritorijā, jo Eiropas Savienībā ir noteikts vienots vadītāja apliecības paraugs. Tajā pašā laikā cita Eiropas direktīva paredz, kā jāizskatās identifikācijas kartei, ja to grib izmanot kā ceļošanas dokumentu. Un abu dokumentu standarti grūti "līmējoties" kopā, tāpēc apvienot abus dokumentus vienā esot ļoti sarežģīti.
„Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina nevis nacionālajā līmenī, bet jārosina diskusijas Eiropas Savienības līmenī, bet man drīzāk simpātiskāks šķiet šis variants, kas ir īstenots Igaunijā,” pauda Treiguts.