Piketu organizēja Latvijas Krievu savienība jeb bijusī „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Jau šobrīd mazākumtautību bērniem ir grūti apgūt daļu mācību priekšmetu latviešu valodā, norāda protestētāji. Bet saskaņā ar jauno koalīcijas sadarbības līgumu, valsts valodas proporcija mācībās krietni pieaugs.
„Rokas nost no krievu skolām”, „Straujuma, liec mierā bērnus,” „Stop etniskajai diskriminācijai - plakātus ar šādiem uzrakstiem rokās turēja piketētāji, kuru vidū pārsvarā bija vecāka gadagājuma cilvēki, ar dažiem izņēmumiem. „Man ir piecgadīgs bērns. Es gribētu, lai tad, kad viņš ies skolā, - cerams, ka tas būs Latvijā - lai viņam būtu iespēja iegūt izglītību savā dzimtajā krievu valodā,” stāsta kāda piketētāja.
Piketā sastaptie vecāki saka - arī mēs esam šīs valsts patrioti, maksājam nodokļus un tāpēc mums ir tiesības nepieļaut, ka bērni nemācās dzimtajā valodā. Lai arī vecākie bērni, kas skolu pabeiguši, latviski runājot ļoti labi, pašreizējās bilingvālās mācību programmas bērniem radot grūtības.
„Viņam ir grūti,” par savu bērnu, 9. klases skolēnu, stāsta kāda cita protestētāja, „Dažus priekšmetus viņam ir ļoti grūti mācīties latviešu valodā - fiziku, vēsturi, matemātiku. Es viņam tikpat kā nevaru palīdzēt.” - „Mēs visi, protams, atbalstām to, ka jāprot latviešu valoda. Ņemsim un radīsim tādus pašus apstākļus, kādi bija „šausmīgajos” krievu totalitārisma laikos! Piespiedīsim krievu skolas izbaudīt tieši to pašu, kas tolaik bija jāizbauda latviešu skolām. Tas būs taisnīgi. Ja jau reiz grib krievu skolām atriebties, tad lai krievu skolām ir tādi paši apstākļi, kādos „mocījās” latviešu skolas līdz 91. gadam,” šis kungs un arī citi protestētāji piekrīt: pietiktu, ja latviešu valodu krievu skolās intensīvi mācītu kā svešvalodu, tāpat kā krievu valoda padomju laikos bija jāmācās latviešu bērniem. Šodien skolēni paši labi saprotot, ka valsts valoda ir vajadzīga. Vēl viens piedāvātais risinājums ir pašreizējā sistēmā uzlabot skolotāju valsts valodas prasmes.
Viens no Latvijas Krievu savienības līderiem Miroslavs Mitrofanovs paskaidro, ka jaunu, talantīgu skolotāju trūkums krievu skolās ir īpaši izteikts: „Mēs gaidām jaunus latviešu skolotājus krievu skolās. Pēc iepriekšējās reformas ir sanācis, ka krievu skolotāji tādā vienkāršotā latviešu valodā pasniedz speciālos priekšmetus krievu bērniem. Ar lielu akcentu, nepareizi lietojot vārdus un tā tālāk. Un tas nenodrošina ne zināšanas, ne latviešu valodas prasmi. Mūsuprāt, nav jārunā par latviešu valodas proporciju. Ja tādas pašas sliktas latviešu valodas būs vēl vairāk, tas neko nedos.”
Pirms valdības sēdes pie piketētājiem iznāca izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa solīja, ka reformas nebūs sasteigtas un pārejas periodā sadarbosies ar mazākumtautību skolām, izstrādās modernus metodiskos materiālus un atsvaidzinās pedagogu latviešu valodas prasmes.
„Es īpaši gribētu uzsvērt - valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā nav vārdu „tikai” vai „vienīgi” latviešu valodā. Tie arī nebūtu pareizi. Tajā rakstīts, ka „ar 2018. gada 1. septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei,”” sacīja Druviete.
Druviete paskaidro, ka izņēmuma priekšmeti varētu būt dzimtā valoda un literatūra, kultūra, kultūras vēsture un citi tautībai specifiski priekšmeti.
Šobrīd mazākumtautību pamatskolām ir piecas izvēles programmas, kas nosaka, cik stundu notiek valsts valodā. Vidusskolās latviski jānotiek 60% mācību.
Pērnā gada nogalē Tiesībsarga birojs laida klajā pētījumu, kas kritizēja valsts kontroles trūkumu pār mazākumtautību skolām. Tiesiskais regulējums ir labs, bet prakse atkarīga no skolas vadības un skolotāju attieksmes pret stundām latviešu valodā.
