Sadaļas Sadaļas

Aptauja: Vīrieši bērnībā biežāk saskaras ar fiziskām audzināšanas metodēm

Vīrieši bērnībā biežāk ir saskārušies ar audzināšanas metodēm, izmantojot fiziskus sodus, piemēram, pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas un SIA "Norstat Latvija" veiktā aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbību ģimenē.

Kā aģentūru LETA informēja VBTAI, aptaujā noskaidrots, ka ar šo audzināšanas metodi saskārušies 53% vīriešu un 40% sieviešu.

Salīdzinot respondentu bērnības pieredzi atšķirīgās vecuma grupās, eksperti secinājuši, ka ar tādām audzināšanas metodēm ar fizisku sodu kā "uzšaušanu pa dibenu" ar plaukstu, pļauku, paraušanu aiz matiem vai auss un iekniebšanu, biežāk saskārušies respondenti, kas šobrīd ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 71% šīs grupas respondentu audzināšanā tā izmantota vismaz vienreiz.

Tāpat šīs vecuma grupas respondentiem audzināšanā vairāk izmantotas tādas metodes kā "pēršana ar siksnu vai citu priekšmetu". 55% šīs grupas respondentu audzināšanā tā izmantota vismaz vienreiz, savukārt "kliegšana" vismaz vienreiz šīs grupas respondentu audzināšanā izmantota 80%.

Aptaujas dati liecina, ka respondenti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem kopumā retāk ir saskārušies ar audzināšanas metodēm ar fizisku sodu, toties viņu bērnībā vecāki vai citi mājsaimniecībā dzīvojošie pieaugušie audzināšanas nolūkos vairāk ir izmantojuši "ilgstošu klusēšanu, ignorēšanu". 47% šīs grupas respondentu audzināšanā tā izmantota vismaz vienreiz.

Turpretī respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem retāk norāda, ka viņu bērnībā pieaugušie audzināšanā ir izmantojuši tādas metodes kā "lamāšana un vārdiska pazemošana" - 42% respondentu audzināšanā šī metode izmantota vismaz vienreiz, "ilgstoša klusēšana, ignorēšana" vismaz vienreiz pieredzējuši 36% un "kliegšanu" - 63%.

Aptaujā atklājies, ka

audzināšanu ar fizisku sodu pielietošanu vīrieši retāk nekā sievietes vērtē kā "nepareizu" vai "drīzāk nepareizu".

Pēršanu ar siksnu kā "nepareizu" vai "drīzāk nepareizu" vērtē 66% vīriešu un 91% sieviešu, kuriem bērnībā ir bijusi šāda pieredze, bet "uzšaušanu pa dibenu" ar plaukstu, pļauku, paraušanu aiz matiem vai auss, iekniebšanu kā "nepareizu" vai "drīzāk nepareizu" metodi vērtē 59% vīriešu un 77% sieviešu, kuriem bērnībā ir bijusi šāda pieredze.

Sievietes izteikti biežāk kā vīrieši kā "nepareizu" vai "drīzāk nepareizu" audzināšanas metodi ir vērtējušas "ilgstošu klusēšanu un ignorēšanu" - 81% iepretim 68% vīriešu, lai gan bērnībā abu dzimumu respondenti to ir pieredzējuši vienlīdz bieži jeb 41%.

Jaunāko vecuma grupu respondenti, proti, personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem, kuru audzināšanā ir izmantotas tādas audzināšanas metodes ar fizisku sodu kā "uzšaušana pa dibenu" ar plaukstu, pļauka, paraušana aiz matiem vai vai auss, iekniebšana un pēršana ar siksnu vai citu priekšmetu, biežāk, kā citi šo rīcību vērtē kā "nepareizu".

Respondenti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem arī biežāk kā nepareizas vērtē audzināšanas metodes ar mutisku iespaidošanu, piemēram, lamāšanu un vārdisku pazemošanu, ilgstošu klusēšanu, ignorēšanu un kliegšanu.

Pētnieki secinājuši, ka bērnības pieredze arī ietekmē respondentu šī brīža uzskatus par bērnu audzināšanas metožu pielietojumu. To respondentu vidū, kuri bērnībā ir piedzīvojuši audzināšanas metodes ar fizisku sodu, ir lielāks īpatsvars to, kas šobrīd pieļauj audzināšanas metožu ar fizisku sodu pielietošanu bērnu audzināšanā. Piemēram, 94% respondentu, kuru audzināšanā bērnībā lietoti fiziski sodi, atbalstītu šādas audzināšanas metodes pielietojumu arī šobrīd.

Minētā aptauja notika tiešsaistē un tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes.

Tāpat iedzīvotāji bija aicināti pastāstīt par savu rīcību, saskaroties ar vardarbību ģimenē, kā arī dalīties savos priekšstatos par valsts iestādēm un organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu no vardarbības ģimenē cietušiem bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt