Tāpat aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski ir audzis to iedzīvotāju skaits, kas jūtas droši savā dzīvesvietā un tās apkārtnē.
Bēgļu un patvēruma meklētāju dēļ ļoti apdraudēti jūtas 30% Latvijas iedzīvotāju, 40% jūtas nedaudz apdraudēti. Savukārt vien katrs piektais, „domājot par savu drošības sajūtu, saistībā ar dažādiem starptautiskajiem procesiem, ģeopolitisko situāciju” bēgļu un patvēruma meklētāju dēļ apdraudēts nejūtas, ar pētījuma rezultātiem dalās centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Ļoti apdraudēts terorisma dēļ jūtas katrs piektais aptaujātais. Taču nelielu apdraudējumu jūt katrs otrais respondents. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsver, ka mēs dzīvojam drošā valstī, kur apdraudējumi ir minimāli un iedzīvotāju uztraukumam neesot pamata.
„Mēs redzam to, ka šie dati parāda, ka šeit ir ļoti liels uztraukums par to, kas var būt. Pagājušajā gadā tie bija vairāki simti cilvēku, kas no dažādām pasaules valstīm izgāja cauri Latvijai, saņemot vai nu bēgļa statusu, vai tika izraidīti no valsts sakarā ar to, ka bija nelegāli ieceļojuši. Būtībā šī situācija nav atstājusi nekādu indikāciju uz noziedzības līmeni. Tas liecina par to, ka būtībā šeit ir policijas darbs un sabiedrības darbs tieši nodrošināt šo drošību. Jo mēs neredzam šīm bažām pamatu,” saka Ķuzis.
Vienlaikus audzis to cilvēku skaits, kas uzskata, ka viņu dzīvesvietā ir nodrošināta sabiedriskā kārtība. Pērn janvārī tam pilnībā vai drīzāk piekrita aptuveni puse aptaujāto, bet šī gada janvārī tam piekrīt jau divas trešdaļas. Sociologs Arnis Kaktiņš stāsta, ka tāpat par 15% pieaugusi iedzīvotāju drošības sajūta savā dzīvesvietā un tās apkārtnē. Droši savā dzīvesvietā jūtas aptuveni trīs ceturtdaļas aptaujāto.
„Man labpatīk domāt, ka šīs lielās pārmaiņas diezgan lielā mērā ir saistītas ar to, ka tad, kad pagājušā gada beigās masu mediji sāka ziņot par to, kā tad tur tajā Vakareiropā iet bēgļu sakarā, ka tur Ķelnē sievietes vairs nevarot normāli paiet uz ielas, lai viņas neaizskartu, un kādas tur šausmas Zviedrijā notiek, tad Latvijas iedzīvotāji pārsteidzošā kārtā saprata: „Klau, īstenībā pie mums jau nav nemaz tik slikti.”,” spriež Kaktiņš.
Savukārt gatavību līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, brīvprātīgi patrulēt vai pieskatīt kaimiņu īpašumu, šogad pauduši aptuveni par 10% mazāk nekā pērn. Gatavs līdzdarboties ir katrs trešais iedzīvotājs, bet katrs otrais sabiedriskās kārtības nodrošināšanu labāk atstāj policijas pārraudzībā.
Uzticības līmenis Valsts policijai saglabājas pērnā gada līmenī. Aptuveni 60 procenti aptaujāto uzticas policijai, bet neuzticēšanos pauda 35 procenti.
