Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Barona ielā ierīkota senāko Latvijā iespiesto grāmatu parāde. Izrādot izstādi ''Iespiests Rīgā", tās autore Ināra Klekere stāsta, ka dažādi apsveikuma dzejoļi un citi sīkdarbi, kā arī grāmatas sākotnēji Rīgā galvenokārt iespiestas latīņu un vācu valodās. Senās grāmatas ar nodzeltējušām lapām ādas vākos, kā arī to atvērumi ar seniem tipogrāfiskiem ornamentiem un titullapas apskatāmas bibliotēkas piektajā stāvā.
Izstādei tapusi vēl viena daļa, stāsta Klekere: „Pirmā telpa pārtaps grāmatniecības vēstures studijā. Šeit būs gan Latvijas literatūra ārzemju izdevumi par grāmatu iespiešanas vēsturi, grāmatu iesējumiem un izplatību, burtu veidošanu, šriftu studijām, emblēmām. Bet otro telpu mēs saucam par relikviju kambari. Tā būs tā īpašā telpa, kur eksponēti senie izdevumi.”
Grāmatu iespiešana Rīgā sākās 1588. gadā jau krietni pēc Gūtenberga atklājuma. Pēc Rīgas rātes aicinājuma to uzņēmās holandietis Nikolajs Mollīns, kurš ir arī šīs izstādes centrā. Izstāde parāda tieši grāmatu tehnisko iespiešanas pusi, bet zināšanas papildināt varēs arī par šo grāmatu saturu.
„Savā 37 gadu ilgajā grāmatu iespiedēja darbības laikā Mollīns izdeva tikai vienu grāmatu latviešu valodā - Luterāņu rokasgrāmatu. Mollīna galvenais uzdevums bija izpildīt rātes iespieddarbu vajadzības. Tāpēc šeit ir arī no vecajiem Latvijas iespiedumiem ļoti rets darbs uz pergamenta,” skaidroja Klekere.
Bibliotēkas telpās pirms izstādes norisināsies arī Rīgas pirmās grāmatu spiestuves dibinātājam un viņa laikmetam veltītie lasījumi, lai aktualizētu grāmatizdevēja devumu Latvijas kultūrā. Uzstāsies pārstāvji no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas, kā arī akadēmiķi no Latvijas Universitātes, stāsta Bibliotēkas speciālo krājumu departamenta direktore Ineta Kivle.
Izstādes atklāšana Nacionālās bibliotēkas Barona ielas telpās notiks pulksten piecos, savukārt ekspertu lasījumi un diskusijas par grāmatu iespiešanas vēsturi un nozīmi Latvijā jau no pulksten diviem.
