Par iespējam nakšņot Liepājā cilvēki interesējās, līdzko tika izsludināts grupas „Prāta vētra” koncerts, ar šo brīdi arī sākās dzīvokļu un viesnīcu izīrēšanas bums, atcerējās Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.
„Pilsētnieki bija sapratuši, kas notiek. Bija skaidrs, ka gandrīz 30 000 apmeklētāju pilsētā ar 1500 gultas vietām viesnīcās nav gana, te gan nepieskaitām dzīvokļus un apartamentus. Pēdējā nedēļā mēs redzējām, ka uz „Prāta vētras” koncertu nopelnīt cerošie vilka ārā savas slepenās lozes un teica, re, kur vēl viens dzīvoklis un vēl viens, vēl viens. Es pieļauju, ka visiem, kuri gribēja nopelnīt, tas neizdevās,” sprieda Šoriņa.
Jau sešu gadu pieredze apartamentu biznesā ir liepājnieka Andra Lankas ģimenei. Šīs nozares uzņēmējam ir savs viedoklis par centieniem strauji nopelnīt.
“”Prāta vētras” laikā saceltās cenas, tas bija muļķīgi. Par vietu, kas ikdienā maksā 27 eiro, prasīt 270 eiro, manuprāt, ir nepareizi, bet tas ir mans personīgais viedoklis,” sacīja Lanka.
“Labāk tad uzrakstīt, ka viss ir izpārdots, nevis novilkt desmit ādas, protams, ir piedāvājums un pieprasījums, bet kaut kādai robežai ir jābūt,” sprieda Lanka.
Pašu rīcībā ir septiņas viesu izmitināšana vietas, ieskaitot arī tās, ko pārvaldībā iedevuši citi īpašnieki.
Pilsētas potenciāls šajā jomā nebūt nav izsmelts un iespēju vēl ir daudz, sprieda uzņēmējs.
„Veicot tirgus izpēti, salīdzinot ar Palangu, Liepājā kā minimums vēl 30% viesnīcas, viesmīlības sektors var nākt klāt, pat līdz 70%.
Jautājums, kādā režīmā; ir trīs moduļi – viens uz koncertu, ralliju, īpašo nedēļas nogali, kad zara būdu var izīrēt; tad ir režīms, kad strādā vasaras mēnešos. Ja ir kapitāli ieguldījumi, viesnīca, viesu nams, tad jau parādās patiesie censoņi, tad jāstrādā visu gadu, un tad ir redzams, kas lācītim vēderā un kādas ir tavas prasmes.” Sacīja Lanka.
Taupīgākos laikos cilvēki biežāk izmanto dzīvokļus, bet viesnīcas labumus, kur viss tiek uzkopts, vai ir pieejams baseins un citas lietas, izvēlas laikā, kad ir zināms ekonomikas sasilums. Arī šobrīd cilvēki brīvāk rīkojoties ar savu naudu, novēroja Andris Lanka, taču darbs joprojām ir visiem, gan apartamentu izīrētājiem, gan viesnīcu sektoram.
Precīzas statistikas, cik šobrīd ir oficiāli izīrējamo dzīvokļu, nav, taču tūrisma birojs veic zināmu uzskaiti.
„Tas, ko mēs ar kolēģiem darām, - pārskaitām ar kolēģiem vietējos portālus, “Airbnb” un booking.com, kā arī Lietuvā un Baltkrievijā, rēķinām, ka tie ir aptuveni 350 – 400 apartamenti, kas parādās regulāri, nerunājot par tiem, kuri izīrē tikai savējiem,” stāstīja Inta Šoriņa.
Apartamentu bizness nebūt nav viegls, jo dzīvokļi ir jāuzkopj, jāremontē utt., tāpēc ne visiem tas kļūs par ilgtermiņa nodarbošanos, uzsvēra Inta Šoriņa.
Savukārt uzņēmējs Andris Lanka aicina gribētājus nodarboties ar šo biznesu meklēt godīgus ceļus, jo apartamentu biznesam rūpīgi seko arī Valsts ieņēmumu dienests, tajā pašā laikā cilvēkam, kurš reizi gadā uz vienu nedēļas nogali kaut ko izīrē, nebūtu jāskrien kārtot papīrus, savu viedokli pauda uzņēmējs.
„Pietiek aiziet pie grāmatveža vai labāk būt pašnodarbinātajam, vai labāk maksāt 10% no īres līguma, vai dibināt SIA. Papīrus vajag sakārtot, nevajag darīt muļķības,” sacīja Lanka.
Šis jūlijs tūrisma nozarē strādājošiem nav sācies spīdoši, jo mēneša pirmajā pusē bija vēss laiks, tagad, iestājoties karstākam laikam, vērojams cilvēku pieplūdums. Aktīvākā sezona parasti ir no jūlija vidus līdz augusta vidum.
