Nolikt malā bailes un palīdzēt
Gājiena dalībnieki uzsvēra, ka galvenais, kas Latvijai ir jādara - jāpalīdz bēgļiem. Dalībnieki devās no Esplanādes cauri Vecrīgai, rokās nesot plakātus „Bēgļi arī ir cilvēki”, „Mums visiem ir bail” un „Mēs par cilvēcību”. Tāpat ir darināts balts laivas karkass, simbolizējot transporta līdzekli, ar kuru daudzi tūkstoši patvēruma meklētāju ierodas Eiropā. Par gājiena drošību gādāja vairāki desmiti policistu, un tas noslēdzās bez starpgadījumiem.
„Man šķiet svarīgi parādīt, ka Latvijā ir ne tikai cilvēki, kas protestē, ir pret un vēlas saglabāt neiespējamu "status quo", bet arī cilvēki, kas ir par un ir gatavi palīdzēt un kaut ko paši darīt.
Lai cik viņu būtu un kādus lēmumus pieņemtu politiķi, es gribu parādīt, ka esmu tajā pusē, kas var kaut ko darīt, lai šiem cilvēkiem, kas šeit ieradīsies, būtu labāka dzīve,” saka viena no gājiena dalībniecēm Madara Peipiņa.
Viņa uzsver – kaut nevaram paši atrisināt bēgļu krīzi, varam censties nolikt malā bailes un domāt, kā praktiski palīdzēt.
„Tas, ka mūsu valstis varbūt izturas slikti pret saviem cilvēkiem, nenozīmē, ka mums tagad ir jāizturas slikti pret visiem un vēl sliktāk pret tiem, kas nāk pie mums. Tas drīzāk varētu nozīmēt, ka pret visiem ir jāizturas labāk,” spriež gājiena rīkotāju pārstāve, studente Insa Krēmere, kura ar domubiedriem izgatavojusi baltu laivas maketu, uz kā melniem burtiem rakstīts „Drošais ceļš”.
"Tas ir mazākais, ko var darīt - stāvēt šeit ar plakātu un pārstāvēt minoritāti, lai gan, manuprāt, mūsu viedoklis nav alternatīvs viedoklis. Tas ir vienīgais viedoklis," sacīja kāda no gājiena dalībniecēm.
Desmitiem policistu
Vēl kāda sieviete norādīja, ka nedrīkst "ļaut tiem cilvēkiem vienkārši nomirt". Savukārt kāds vīrietis pauda, ka patvēruma meklētāju jautājums ir uztverts galējībās: vai nu iebraucēji ir izvarotāji un teroristi, vai arī "balti un pūkaini". "Šādās kategorijās ir vieglāk domāt, bet būsim reālisti - patiesība ir kaut kur pa vidu!" viņš sprieda.
Par drošību gādāja vairāki desmiti policistu.
Līdzīgi kā citos publiskos pasākumos bēgļu atbalstam, arī šoreiz ieradušies bija vairāki citādi domājošie, kas skaļi izrādīja nepatiku pret notiekošo.
Organizētu protestu gan nebija, taču par to, ka asākas sadursmes tiek pieļautas, liecināja lielais likumsargu skaits – gājiena dalībniekus cauri Vecrīgai no abām pusēm pavadīja vairāki desmiti policistu.
Piesardzība pret patvēruma meklētājiem
Notiekošais pievērsa arī lielu garāmgājēju uzmanību. Pensionāre Sarmīte sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka aicinājumu atbalstīt bēgļus uztver ar dalītām jūtām.„Nu nav tās drošības sajūtas, es nezinu…
Es neesmu pret tiem cilvēkiem, bet tie, kas meklē labu dzīvi un rada nedrošību tiem, kas ir šeit… Mēs jau tā esam tik maz, tie latvieši, un vēl jaukt un maisīt – negribētos… Dzīvosim, redzēsim, bet sirds sāp," saka Sarmīte.
Gājienā ar plakātiem bija devušies arī vairāki vācu jaunieši, kas Rīgā studē medicīnu. „Kā redzat, šajā demonstrācijā neiet pārāk daudz cilvēku, turklāt daudzi no viņiem ir ārzemnieki. Man šķiet, ka Latvijā joprojām ir vairāk ksenofobijas un rasisma un cilvēki nav tik atvērti domājoši kā citās valstīs,” atzina students Sebastians. Lielo bēgļu pieplūdumu dzimtenē viņš neuzskata par problēmu, bet Latvijā valdošā attieksme viņu apbēdinot.
Pie Brīvības pieminekļa, rokās sadevušies un lamājoties, viņus mēģināja apturēt 10 antiglobālisti, tomēr sadursme izpalika un gājiens noslēdzās mierīgi.
Līdzīgi gājieni sestdien notiek vēl vairāk nekā 30 Eiropas valstīs ar kopīgu aicinājumu rast bēgļiem drošu ceļu projām no karadarbības zonām. Rīgā gājienu rīkoja domubiedru grupa “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
Šogad Vidusjūru šķērsojuši jau vairāk nekā 100 000 nelegālo imigrantu, šonedēļ paziņoja ANO Starptautiskā migrācijas organizācija. Gandrīz visi imigranti šķērsojuši jūru ar laivām no Turcijas, dodoties uz Grieķiju, un tikai 7500 mērojuši ceļu no Ziemeļāfrikas uz Itāliju.
Pērn Eiropas Savienībā ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, un prognozēts, ka šogad viņu skaits nebūs mazāks.
