Kopš brīža, kad Latvijā kā personu apliecinošs dokuments ieviesta tā dēvētā eID karte, no pases izgatavošanas atsakās arvien vairāk pilsoņu. Tā rīkojas galvenokārt jaunieši un cilvēki, kuri vēlas ietaupīt, jo personas apliecības saņemšana ir divreiz lētāka. Daudz tādu vēlētāju ir Valmierā, Talsos, Saldū, Bauskā un Kuldīgā. Viņiem spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums rudenī liegs nobalsot. Šādu cilvēku nebūs maz, norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš (RP) izteicās, ka līdz šim ir atšķirības Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Piemēram, ar kādu dokumentu drīkst piedalīties vēlēšanās – pasi vai elektronisko identifikācijas karti; kur ieskaitīt ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsojumu u.c.
Latvijas Universitātes profesors Juris Borzovs uzsvēra drošību, kāda būtu jāpanāk, ja vēlētos ieviest elektronisko balsošanu.
Profesors Aivars Endziņš norādīja uz problēmu, ka Latvijā Saeimas vēlēšanās nav vēlēšanu reģistra. Tomēr komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja - šā rudens Saeimas vēlēšanās nemainīsies nekas, tāpēc šodien tiek diskutēts vien par problēmas risinājumu tālākā nākotnē - vēlēšanās pēc četriem gadiem.
Šobrīd vairāk nekā 24 tūkstošiem cilvēku Latvijā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte, ar kuru var piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās, bet Saeimas vēlēšanās nobalsot iespējams tikai ar pasi.
