Faktu, ka DP par pielaidēm valsts noslēpumam atbildīgās augsta ranga amatpersonas saistītas ar Kremlim pietuvināto Krievijas biznesa vidi un turīgiem uzņēmējiem Latvijā, amatpersonas negrib publiski vērtēt. Kaut arī politiķi jau steidzas DP attaisnot, otrdienas pēcpusdienā uz Saeimas Nacionālās drošības komisiju izsaukti un aiz slēgtām durvīm tiks iztaujāti gan DP priekšnieks, gan viņa darba operatīvais uzraugs ģenerālprokurors.
Pagājušas jau piecas dienas, kopš Margēviča savā blogā publicēja divu gadu pētījumu par vairākiem Drošības policijas augsti stāvošiem darbiniekiem. Viņu dzīvesveids esot statusam neatbilstoši dārgs. Turklāt viņi saistīti ne tikai ar Kremlim pietuvināto Krievijas biznesu, bet arī ar personām, par kurām pašiem nākas lemt saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.
DP publikāciju nosaukusi par centieniem diskreditēt tās darbu, turklāt apjomīgajā pētījumā neesot faktu. Šodien līdzīgu un vienotu viedokli pauž premjere Laimdota Straujuma ("Vienotības") un viņas partijas biedrs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"). "Es to vairāk vērtētu kā informāciju, kura satur atsevišķus jautājumus, kurus būtu jāskaidro vairāk. Tomēr DP darbinieki aizpilda amatpersonu ienākumu deklarācijas un tiek ļoti rūpīgi pārbaudīti. Otrkārt, ierindas darbinieki nekādā veidā neizlemj, kam būtu jāpiešķir vai jāanulē pielaide valsts noslēpumam. Latvijā ir tikai trīs cilvēki, kas to izlemj: DP priekšnieks, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks un tur notiek ļoti rūpīga pārbaude," Kozlovskis otrdienas rītā lakoniski izteicās Latvijas Radio.
Kaut arī viņš min, ka DP darbinieki aizpilda amatpersonu deklarācijas, šīs ziņas sabiedrībai nav pieejamas. Tāpat pretēji Kozlovska paustajam par pielaižu dalīšanu Ministru kabineta noteikumos tikai vispārīgi teikts, ka pielaides piešķir drošības iestādes.
Lai gan tiešie DP uzraugi apgalvo, ka iestādē problēmu nav, drošības par to nav Saeimā. Tāpēc uz Nacionālās drošības komisiju šodien izsaukts gan DP šefs Normunds Mežviets, gan viņa darba uzraugs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. "Mani interesē, kādā veidā notiek darbinieku iekšējā kontrole - vai ir pārliecība, ka darbinieki ir kompetenti, neietekmējami un kā tiek izsniegtas pielaides valsts noslēpumam un vai ir pamats bažām, ka var būt ietekme uz politiķiem," saka komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
Secinājumus parlamentārieši sola pēc pēcpusdienā paredzētās slēgtās sēdes.
Tikmēr biedrības «Sabiedrība par atklātību «Delna»» direktors Gundars Jankovs uzskata, ka nepilnu gadu amatā esošais Drošības policijas priekšnieks problēmas apzinās un risina. "(..) DP vadība dara visu, lai izskaustu jebkuru brāķi vai jebkuru nekompetentu darbību savu darbinieku rīcībā. No malas izskatās, ka ir notikusi arī slikta komunikācija, kas vispār ir viena no problēmām valsts pārvaldē"
Saeimas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības padomes locekle Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) jau drīz pēc žurnālistes raksta izteicās, ka tas satur virkni faktu, kas DP būtu jāpaskaidro.
Vēstīts, ka Margēvičas rakstā "Pielaižu biznesmeņi" pausts, ka par pielaidēm valsts noslēpumam lemj divi DP darbinieki - Andris Čevers un Ivo Lagzdiņš. Viņi ikdienā apgrozās miljonāru aprindās, draudzējas ar "partiju kasieriem", bet viņu radi un draugi strādā ienesīgās pozīcijās valsts struktūrās un Rīgas domē. Bez tam Lagzdiņa ģimene iesaistījusies desmitiem miljonu vērtā nekustamā īpašuma biznesā ar Krievijas pilsoņiem.
