Alūksnē tapusi funktierēšanas spēle «Mazatklātā Alūksne»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pandēmijas laikā par vienu no populārākajiem aktīvās atpūtas veidiem ir kļuvušas dažādas tematiskās pastaigas, vēsturisku objektu atpazīšana un foto orientēšanās pilsētu ielās. Šāda ideja, bet jau ar tālāk ejošu domu, ir arī Alūksnē – funktierēšanas spēle „Mazatklātā Alūksne”. Šīs pilsētvides spēles pamatā ir pirms gada izdotā vēstures grāmata „Alūksnes ēku stāsti”. Kas ir šī funktierēšanas spēle un kādas ieceres ar to saista Alūksnē?

Alūksnē tapusi funktierēšanas spēle «Mazatklātā Alūksne»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Mēs šobrīd esam uz Margaritas ielas, un šobrīd mēs meklējam Alūksnes cietumu, kādreizējo…." Funktierēšanas spēlē „Mazatklātā Alūksne” iekļautais jautājums par Alūksnes cietumu, kā stāsta viena no spēles izveides iniciatorēm, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra pārstāve Una Tomiņa, ir bijis visai ciets rieksts daudziem spēles dalībniekiem, it sevišķi gados jaunajiem, jo šobrīd nekas jau vairs neliecina, ka ēkā būtu bijusi ieslodzījuma vieta.

"Tas viņiem bija tāds pārsteigums, jo viņi nezināja, ka Alūksnē kādreiz ir vispār cietums bijis, un spēlē bija oriģināli uztaisīts, ka skanēja dziesma, kurā ir pantiņš par cietumu un jā, tad viņi uzzina arī šādu Alūksnes vēstures daļu," stāsta Tomiņa.

Kopā ar Unu Tomiņu un Alūksnes muzeja speciālisti Jolantu Baldiņu dodamies skatīt vēl arī citus namus.

"Tagad mēs esam nonākuši pie Pastalnieku mājas, mēs to esam atraduši," rāda Tomiņa.

"Pastalnieka māja savulaik piederēja grāmatu tirgotājam Reinim Pastalniekam, un tā bija arī mūsu laikraksta „Malienas Ziņas” ilggadēja redakcijas vieta un arī spiestuve," skaidro Baldiņa.

"Piemēram, ja es uzspiedīšu uz audio ierakstu, tad es dzirdēšu stāstu par šo Pastalnieka māju," turpina Tomiņa. 

Šī spēle, kā stāsta Una Tomiņa, ir tapusi muzeja un pilsētas jauniešu sadarbībā, kuriem šo ierosmi devusi grāmata „Alūksnes ēku stāsti”.

"Es esmu absolūta Alūksnes patriote un, redzot šo te grāmatu, muzeja veidoto „Alūksnes ēku stāsti”, man jau bija doma, ka jaunieši varētu uztaisīt spēli par tām ēkām, par tiem stāstiem pilsētvidē, tādu kā orientēšanos, tādu kā funktierēšanu, jā, un tad tapa šī te spēle, izmantojot modernās tehnoloģijas, par Alūksnes ēku stāstiem," atklāj Tomiņa.

"Grāmatā ir 133 stāsti , bet mēs izvēlējāmies mazliet vairāk par 20, galvenokārt tās ir ēkas, kas aptver Alūksnes centru," norāda Baldiņa.

Jolanta Baldiņa atzīst, ka šis jauniešu piedāvājums ir veiksmīgi sakritis ar pašu muzejnieku ieceri, ka grāmatā aprakstītajiem Alūksnes ēku stāstiem ir jābūt turpinājumam.

"Mums muzejā bija iecere, ka vajadzētu veidot piedāvājumu ap grāmatu „Alūksnes ēku stāsti”, jo viens ir izlasīt, bet ir daudz citādas formas, kā mēs varētu par šo grāmatu stāstīt sabiedrībai, un tajā brīdī jauši, vai nejauši ar mums sazinājās Alūksnes jauniešu centrs ar domu, ka viņi vēlas veidot par pilsētu spēli. Spēles laikā mēs, protams, pastāstām citādā formā, caur atraktīviem uzdevumiem, caur klausīšanos, caur lasīšanu, caur meklēšanu, caur orientēšanos par to, kas tad ir šajā grāmatā rakstīts un stāstīts,"" stāsta Alūksnes muzeja speciāliste.

Ja jauniešu ziņā bija, izmantojot modernās tehnoloģijas, izveidot, tā teikt, spēles pamatu, tad muzeja darbinieki piemeklēja dažādus uzdevumus, jo funktierēšanas spēle nav pastaiga pa Alūksni, tā prasa arī spēju būt vērīgam un likt lietā pat matemātikas zināšanas.

"Piemēram, kādai ēkai jāsaskaita vēsturiskās logu ailes un jāpareizina ar īpašnieka uzvārda burtu skaitu, bet uzvārds tiek minēts iepriekšējā tekstā un atgriezties vairs pie tā nevar, tas arī liek būt vērīgam, uzdevumi ir ļoti daudz un dažādi," atklāj Baldiņa.

Martā, kad vairākas dienas alūksniešiem bija iespēja piedalīties šajā spēlē, tika gūta pat ļoti liela atsaucība un kā stāsta Jolanta Baldiņa, tas rosināja domai, ka šī atraktīvā pilsētas vēstures iepazīšana varētu būt arī kā mācību materiāls. 

"Iesaistījās arī Alūksnes jaunsargu nodaļa un teica, ka tas ir ļoti labs materiāls priekš izglītības procesa, ka tas apvieno gan orientēšanos, gan dažādas mācību priekšmetu prasmes, kas jāapgūst, dažādas kompetences, un tad mēs piedāvājām, ka mēs to nākotnē varam veidot kā pastāvīgu piedāvājumu izglītības iestādēm, un jau uz šo brīdi ir interese. Plānojam piedāvāt skolām mācību satura ietvaros ar to iepazīt lokālo vēsturi. Šis pandēmijas laiks mums visiem uzliek kaut kādus izaicinājumus, un arī muzejs domā par dažādām formām, kā ar saviem apmeklētājiem runāt ārpus muzeja telpām. Šis ir viens, kā mēs varam uzrunāt sabiedrību, ne tikai skolēnus, kā jau es minēju, bet tas arī ir veids, kā iepazīt pilsētu tūristiem," uzsver Baldiņa.

Tā kā grāmatā „Alūksnes ēku stāsti” ir apkopota 133 pilsētas namu vēsture, tad muzeja darbiniekiem ir iecere veidot arī vēl jaunus maršrutus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti