Aktīvāki kļūst eiro referenduma parakstu vācēji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Lūgums Eiropas institūcijām veikt ārkārtas izvērtējumu par Latvijas gatavību ieviest eiro jau ir ceļā uz Briseli. Tikmēr aktīvāki kļūst parakstu vācēji, kas vēlas eiro likteni izšķirt referendumā un kas jau nākamnedēļ sola attiecīgu likumprojektu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Faktors, kas var patraucēt Latvijas uzvaras gājienu eiro smailē - referendums par eiro ieviešanu. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) ir pārliecināta, ka jau nākamnedēļ Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts likumprojekts eiro referenduma rosināšanai. Viņa ir pārliecināta, ka Brisele nedos zaļo gaismu naudas maiņai, kamēr par to valsts iekšienē nav vienprātības.

"Tas ir liels risks Briselei - dot pozitīvu konverģences ziņojumu, zinot, ka mums notiek referenduma procedūra," norādīja Grigule.

Pēc likumprojekta iesniegšanas vēlēšanu komisijā 45 dienu laikā tai ir jāsniedz atbilde, vai notiek parakstu vākšana. Ja tiek savākti 30 tūkstoši parakstu, tiek izsludināts referendums. Pašreizējais sabiedrības noskaņojums, kad trešā daļa iedzīvotāju saka kategorisku nē eiro, vedina domāt, ka referenduma ierosināšanai balsu pietiks.

Premjers gan referendumu neredz kā risku eiro ieviešanai. "Mēs paralēli ar eiro ieviešam arī referenduma procedūru, ko nedara neviena jaunā ES dalībvalsts, līdz ar to, ja mēs izkrītam no šī grafika, tad mēs eiro neieviešam. Šāda veida scenārijs netiek izskatīts," sacīja Dombrovskis.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) otrdien tiksies ar Eiropas finanšu un ekonomikas komisāru, lai nodotu Latvijas lūgumu, un pēc tam arī paredzēts, ka mūsu ministru varēs iztaujāt Briseles korespondenti. Izvērtējuma ziņojums varētu būt gatavs šovasar. 

Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Gala lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai pieņems Eiropas Padome.

Lai pievienotos eirozonai, ir jāizpilda konkrēti Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti