Dzērves pamatskolas apkārtne aizņem aptuveni 10 hektārus. Lai sakoptu un labiekārtotu apjomīgo teritoriju, talkas tiekot rīkotas regulāri jau gadu desmitiem kā pavasaros, tā rudeņos. Atšķirībā no citām reizēm šoreiz skolēni strādāja piegulošajā teritorijā, lai no dažādām drazām atbrīvotu balto vītolu, kas nesen atzīts par dižkoku.
“Pie skolas ir 6 vai 8 dižkoki. Lai var aplūkot šos dižkokus, apkārtne ir jāsavāc. Te bija liels apaugums, un tad Dabas pārvaldes speciālisti atklāja divus dižkokus. Lai arī tā ir privāta teritorija, tā tomēr atrodas pie skolas,” stāstīja Dzērves pamatskolas direktors Mairolds Blūms.
Savukārt Dzērves pamatskolas skolotāja Gita Petrovica vēstīja, ka lielākoties atrodot drazu, kas palikusi pāri no 20. gadsimta beigām, pat no kolhozu laikiem – piemēram, bērnu sandalītes.
Lielāko daļu no skolas apkārtnes veido 19. gadsimta otrajā pusē veidotais muižas parks ar senajiem stādījumiem.
Savulaik to apmeklējis dzejnieks Imants Ziedonis, lai no krūmiem atbrīvotu tā saukto Bergmaņa ozolu, kas nosaukts par godu skolas pirmajam direktoram.
“Tad, kad Ziedonis to atklāja, tad bija doma, ka ir dižkoks, bet izrādījās, ka viņam pāris centimetru pietrūkst. Mēs ceram, ka pa šiem daudzajiem gadiem koks būs piebriedis un mums būs dižkoks ar nosaukumu,” teica Dzērves pamatskolas skolotāja Lāsma Jūrmale.
8. klases zēni kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori veic mērījumu, apliekot mērlenti ap stumbru. Lai tas būtu dižkoks, apkārtmēram jābūt četriem metriem, un šoreiz skaitlis izrādījās iepriecinošs.
Lai iegūtu vizuālo apliecinājumu, pie dižkoka tika piestiprināta ozollapas zīmīte. Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore, zīmīte apkārtējai sabiedrībai signalizē, ka šis koks ir aizsargājams.
Jau desmit gadus Dzērves pamatskola aktīvi darbojas kā ekoskola, līdz ar to dižkoku meklēšana, to atpazīšana, kā arī apkopšana senajā muižas parkā notikšot arī turpmāk.
