Tagad par pagājušajā piektdienā pārdzīvotajiem plūdiem Aizputē pie Tebras dzirnavu dīķa liecina vien smilšu valnis un maisi, kas otrdien tika vesti projām ar cerību, ka līdzīga situācija vairs neatkārtosies. Lejpus slūžām ūdens līmenis upē vēl aizvien saglabājies augsts.
Aizputes novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele stāstīja, ka vietā, kur pirms nedēļas piedzīvoti plūdi, tagad “viss ir normalizējies”. “Bet tā kā vakar arī visu dienu stipri lija, tad no augšpuses ūdens ļoti daudz nāk un lejtece nespēj ņemt tik daudz pretī,” sacīja Eņģele.
Šobrīd vēl grūti spriest, cik pašvaldībai izmaksās plūdu seku likvidācijai pilsētā un novada pagastos. Galvenokārt tie esot ceļu un caurteku izskalojumi, taču pats galvenais uzdevums būšot dzirnavu dīķa slūžu remonts.
“Mums ir pamatīgi jāpārdomā, kā sakārtot slūžas, lai tās var lielākā apjomā atvērt vaļā,” atzina Astrīda Eņģele.
Arī uz Tebras pietekas Alokstes upes Kazdangā ir dzirnezers, kur ūdens plūsma tiek regulēta ar slūžām. Tās atjaunotas pirms trim gadiem, un tagad nekādas problēmas šeit neesot radušās. Tiesa gan, nelielā Alokstes upe ārpus pagasta centra ir pārplūdusi, un tās līmenis cēlies pat par diviem metriem.
“Sazvanījos vakar ar zemniekiem, Tebra viņiem tik ļoti nav traucējusi, vairāk bija problēmas ar Aloksti, kura ir izgājusi no krastiem Lažas un Kazdangas pagastos,” pastāstīja Aizputes novada lauku attīstības konsultante Daiga Petrauska.
Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs piebilda, ka “viens otrs ir piemirsis, ka viņa zemē ir slēgtā meliorācijas sistēma, ne tikai vaļējie grāvji”.
“Protams, tas maksā naudu, bet perspektīvā bez tā neiztikt, ja grib saimniekot un sekmīgi strādāt,” sacīja Moisejs.
Plūdu risku nelielajās upēs varētu mazināt arī to tīrīšana no aizaugumiem un bebru dambjiem. Šobrīd Aizputes novadā izstrādā tehnisko projektu Alokstes un Skaldas upes tīrīšanai.
