ĪSUMĀ:
- Zinātnieki uzskata: telpu vēdināšana būtiski mazina Covid-19 viŗusa pārvietošanās iespējas aerosola veidā.
- Izelpotais vīruss aerosola veidā ir bīstams, jo gaisā paliek līdz vairākām stundām.
- Ko nozīmē svaigs gaiss, un kā to mēra? Izplatītākā metode – noteikt CO2 līmeni.
- “Aizliegtais paņēmiens” mēra gaisa kvalitāti vairākās publiskās vietās Rīgā.
- Tirgus paviljonos un veikalos gaisa kvalitāte ir normas robežās.
- Atsevišķos sabiedriskajos transportos svaiga gaisa robeža tiek pārkāpta, bet atbildīgās personas uzsver – transports tiek pienācīgi vēdināts.
- Gaisa kvalitāti pēta arī automašīnās. Bez logu atvēršanas un ventilācijas gaisa kvalitāte ir zema.
- Latvijā lielākā problēma svaiga gaisa ziņā ir skolās. 91% pārbaudīto mācību telpu konstatēts slikts gaiss.
- Skolās slikta gaisa kvalitāte ir slikto ventilāciju sistēmu dēļ, daudzviet to nav nemaz. Tāpat klasēs ir daudz bērnu.
- Izglītības un zinātnes ministrija cenšas problēmu risināt. Cer piesaistīt naudu no vairākiem avotiem.
- Vai, vēdinot telpas, caurvējš ir lielāks drauds mūsu veselībai?
Galvenais iemesls, kādēļ telpu vēdināšanu zinātnieki vēlas iekļaut kā papildu piesardzības kritēriju – līdzās lielajiem ūdens pilieniem, ar kuriem no cilvēka uz cilvēku izelpojot pārvietojas vīruss, un kuri tālāk par noteiktajiem distancēšanās diviem metriem aizlidot nevar, ir vēl arī daudz smalkāki ūdens pilieni, kuru kopu zinātnieki sauc par aerosolu. Tas izplatās tālāk un plašāk, un gaisā varot saglabāties pat vairākas stundas.
Kā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) medijam “Washington Post” skaidroja viens no vadošajiem šīs teorijas aizstāvjiem – Kolorādo Boulderas Universitātes ķīmijas profesors Hosē Luizs Himeness – telpā, kurā ir slikta ventilācija, izelpotais aerosols var būt bīstams inficēšanās avots.
Profesors norādīja: “Aerosoli un pilieni ir tas pats materiāls – vai nu mūsu siekalas, vai elpošanas šķidrums, kas ir šķidrums, kas mitrina mūsu degunu, elpošanas sistēmu. Kad elpojam vai runājam, šis šķidrums no mums izdalās. Atšķirība ir izmērā. Pilieni ir pietiekami lieli, lai tie varētu arī lidot un trāpīt kādam citam acīs, nāsīs vai mutē. Šie pilieni pārnes vīrusu. Var sākties infekcija.
Aerosoli ir tas pats materiāls, bet tie ir mazāki, tāpēc var planēt gaisā.
Tie ir kā dūmi. Dūmi ir aerosols, ko varam redzēt. Ja inficēta persona izelpo šos aerosolus telpā, kurā ir slikta ventilācija, kāds cits, kurš elpo to pašu gaisu, pēc laika arī var inficēties.”
Profesoram līdzās ir vairāki zinātnieki, kas uzskata, ka aerosolu nozīme vīrusa pārnesē līdz šim nav pienācīgi novērtēta. Daļa uzskata, ka aerosoli ir būtiskāki pat par šķaudīšanu un klepošanu, līdz ar to cīņas lauks pret Covid-19 ir jāpaplašina.
Galvenās zinātnieku tēzes apkopotas īpašā dokumentā, kurā minēts: “Aerosoli paliek peldoši gaisā no dažām minūtēm līdz stundām. Ja cits cilvēks tos ieelpo, viņš var inficēties un pēc tam vēlāk inficēt citus. (..) Jums jāturpina mazgāt rokas, lietot roku dezinfekcijas līdzekļi, bet jums jāpievērš vismaz tikpat liela uzmanība elpojamam gaisam.”
Tāpat akcentēta arī vēdināšana skolās: “Skolas parasti atbilst daudzām efektīvas vīrusu pārnešanas prasībām: telpās notiek drūzmēšanās, vāja ventilācija, tiešs kontakts, pavadīts ilgs laiks telpās, runāšana, dziedāšana, kliegšana, smaga elpošana. Ventilācijas kvalitāte bieži ir zema. Ir obligāti jāievieš vairāki aizsardzības līmeņi, vissvarīgāk, ja vien iespējams, darbojoties ārpus telpām. Klases telpās ir svarīga pastiprināta ventilācija, maskas, distances uzturēšana, runas apjoma samazināšana, blīvuma samazināšana.”
Pamatu tam, ka aerosoli ir būtiski vīrusa izplatītāji, apliecina arī kāda publikācija pasaulē vadošajā medicīnas žurnālā “The Lancet” – ''Desmit zinātniski iemesli, kas liecina, ka SARS-CoV-2 vīruss pārvietojas aerosola veidā''.
Vienā gadījumā zinātnieki konstatējuši, ka “gaisā ir fiksēts dzīvotspējīgs SARS-CoV-2. Laboratorijas eksperimentos SARS-CoV-2 gaisā palika infekciozs līdz 3 stundām. Dzīvotspējīgs SARS-CoV-2 tika identificēts gaisa paraugos no telpām, kurās uzturējās Covid-19 pacienti. Tāpat dzīvotspējīgs SARS-CoV-2 atrasts gaisa paraugos no inficētas personas automašīnas.”
Tostarp secināts arī, ka “SARS-CoV-2 ir identificēts gaisa filtros un ēkas cauruļvados slimnīcās, kuras uzņem Covid-19 pacientus. Šādas vietas vīruss varēja sasniegt, tikai izplatoties aerosola veidā.”
Pasaules Veselības organizācija (PVO), kas šajā laikā lielā mērā diktē drošības noteikumus un kam seko arī Latvija, līdz šim uz šo visu skatījusies skeptiski, uzskatot, ka aerosoliem tik būtiskas ietekmes uz vīrusa pārnesi nav. Galvenais uzsvars līdz šim likts uz pārnesi caur virsmām un lielo pilienu ceļā, lai arī PVO rekomendācijās ietilpst svaigs gaiss un telpu vēdināšana.
Tomēr neatkarīgi no zinātnes strīdiem, svaigs gaiss jebkurā gadījumā ir vērtība, kas uzlabo cilvēka koncentrēšanās spējas un domu skaidrību. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pētīja, kāda situācija ar gaisa kvalitāti ir Latvijas publiski pieejamās vietās, veikalos, sabiedriskajā transportā un citviet.
Kas ir svaigs gaiss?
Ko tieši nozīmē svaigs gaiss, un kā to mēra? Visvienkāršākā un arī izplatītākā metode ir noteikt CO2 jeb ogļskābās gāzes līmeni, ko iekštelpās izelpojot izdala cilvēki.
Rīgas Stradiņu Universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas speciāliste Aneka Kļaviņa skaidroja: “Ogļskābās gāzes mērījumi jeb CO2 mērījumi ir tāda, tā teikt, relatīvā attiecība par to, cik svaigs gaiss ir iekštelpās salīdzinājumā ar to, kāds tas ir ārvidē. Jeb vai no āra mums tiek paņemts pietiekami daudz svaiga gaisa, lai nodrošinātu iemītniekiem labu pašsajūtu. Un, ja runājam par iekštelpām, tad šobrīd šis robežlielums visā pasaulē tiek pieņemts 1000 ppm.”
CO2 saturs gaisā tiek mērīts tilpumvienībās “ppm” jeb miljondaļās (no angļu valodas – “parts per million”). Rekomendējošo lielumu 1000 ppm nosaka arī PVO.
“Ja skatāmies no 1000 līdz 2000, tad CO2 līmenis tiek asociēts ar miegainību, nogurumu, gaisa kvalitātes pasliktināšanos, sliktu pašsajūtu. Tātad mēs sākam zaudēt kaut kādu savu spēju koncentrēties, spēju darboties. Ja mums ir no 2000 līdz 5000, tas tiek asociēts ar galvassāpēm, miegainību, bet šajā gadījumā jau ar apātisku miegainību. Šādā līmenī gaiss liekas sastāvējies, sasmacis, pat tāds smags – ka mēs jūtam, ka gaiss mūs spiež uz leju.
Šādos apstākļos tiešām pasliktinās koncentrēšanās spēja,” skaidroja Kļaviņa.
Tāpat speciāliste atklāja: “Ja ppm ir virs 5000, tas visbiežāk norāda uz, tā teikt, neparastiem gaisa apstākļiem. Mēs varam domāt arī par to, ka šādos apstākļos ir arī citas gāzes, kas var norādīt uz saindēšanos. (..) Mēs varam izjust skābekļa trūkumu organismā.”
Nekādas tiešas saistības šiem skaitļiem ar vīrusa izplatību nav, bet, jo vairāk gaiss ir pieelpots un ja turklāt elpotājs ir bijis kāds infekciozs cilvēks, jo vairāk var pieļaut, ka atstātais aerosols var radīt lielāku inficēšanās risku, Kļaviņa sacīja: “CO2 līmenis var parādīt to, cik ļoti vīruss izplatās kaut kādās telpās. It sevišķi, ja runājam par maziem birojiem un maziem veikaliem. (..) Šis CO2 līmenis noteikti parādīs to, kāda ir šī te gaisa apmaiņa šādās telpās.”
“Visvieglākais un mazāk sāpīgais, arīdzan pa kabatu nesitošais veids ir aiziet atvērt logu. 15 minūtes tiešām pie pilna atvērta loga vēdināt telpu. Ja ir iespēja, visi darbinieki tajā brīdī atstāj šo telpu. Tas nozīmē samazinām paši iespēju saslimt no šī caurvēja vai temperatūras komfortu neizjūtam. Atstājam telpu un izejam pastaigāties pa gaiteni un atnākam atpakaļ un turpinām strādāt,” norādīja RSU speciāliste.
Latvijas Zinātņu akadēmija marta beigās nāca klajā ar apgalvojumu, ka
aerosoliem ir jāpievērš lielāka uzmanība un ka tikai ar diviem metriem un atvēlēto kvadrātmetru skaitu iekštelpās vienam cilvēkam nepietiek.
“Lai samazinātu Covid-19 infekcijas risku, CO2 līmeni gaisā vajadzētu nodrošināt zemāku kā 700 ppm. To var kontrolēt ar CO2 koncentrācijas mērītājiem,” rekomendējusi akadēmija.
Paziņojumā teikts, ka restorānos, kafejnīcās, lielveikalos, sporta zālēs un citās publiskās vietās, būtu svarīgi spēt aktuālos CO2 koncentrācijas rādījumus parādīt uz lielāka ekrāna, tā, lai jebkurš apmeklētājs būtu spējīgs novērtēt, cik droši ir atrasties konkrētajā telpā. Tāpat CO2 monitorings epidēmiju laikā būtu ieviešams visās publiskajās telpās, darba vietās, mācību iestādēs, bērnudārzos, veselības aprūpes iestādēs un valsts pārvaldes institūciju telpās.
Tomēr Latvijas Zinātņu akadēmijas rekomendācijas pagaidām nav ierasta prakse, tādēļ “Aizliegtais paņēmiens” mērīja, cik svaigs gaiss ir dažādās publiskās vietās.
Eksperiments: kur Rīgā ir svaigākais gaiss?
CO2 mērierīču piedāvājums ir ļoti plašs un viegli pieejams. Raidījums izvēlējās vidēji dārgu aparātu, kā pamatā ir nedispersīvās infrasarkanās gaismas tehnoloģija, kas tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām. Šiem mērījumiem nav zinātniska rakstura, tie domāti priekšstatam, kā arī rādījumu savstarpējai salīdzināšanai.
- Rīgas starptautiskā autoosta – 557
- Centrāltirgus zivju paviljons – 652
- Centrāltirgus dārzeņu paviljons – 903
- Centrāltirgū pie vakcinācijas centra – 796
- “Maxima Express” veikals – 563
- “Narvessen” veikals – 587
- “Latvijas balzama” veikals – 590
- Veikals “Drogas” – 695
- “McDonalds” restorāns pie Brīvības pieminekļa – 606
- “Circle K” degvielas uzpildes stacija – 654
- “Latvijas pasta” filiāle ''Sakta'' – 606
- Veikals “Mego” vecpilsētā – 976
- Rīgas 1. slimnīcas reģistratūra – 685
- Veselības centrs “Možums” – 842
- Medicīnas iestādes “ARS” reģistratūra – 596
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – 714
- Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšana – 689
- Veselības centrs “3”, Maskavas forštatē – 737
Gaisa svaigums arī tika pārbaudīts sabiedriskajā transportā:
- Starppilsētu autobuss Rīga–Bauska, maksimālais rādītājs maršrutā – 953
- Starppilsētu autobuss Bauska–Rīga, maksimālais rādītājs maršrutā – 829
- 15. trolejbuss Rīgā, dažas pieturas no centra – 1225
- 15. trolejbuss, no Gogoļa ielas līdz Latvijas Universitātei dažas pieturas – 1362
- 3. autobuss no Brīvības pieminekļa līdz 13. janvāra ielai – 858
Mērījumi tika veikti arī taksometros, kas pasūtīti firmā “Bolt”. Gaisa svaigums tiek reģistrēts neilgi pēc iekāpšanas:
- Pirmais brauciens – 1266 vienību
- Otrais brauciens – 1175 vienību
- Trešais brauciens – 1143 vienību
Var secināt, ka veikalos mērījumi ir normas robežas, tomēr jāņem vērā, ka šobrīd spēkā ir ierobežojumi, kas nosaka, ka uz vienu apmeklētāju jābūt ne mazāk kā 25 kvadrātmetriem platības, kas nodrošina mazāku cilvēku skaitu veikalos. Sabiedriskajā transportā rādītāju jau ir augstāki, tomēr arī tur ir ierobežojumi, kas paredz, ka vienā transportlīdzeklī var atrasties ne vairāk kā 50% pasažieru no tā ietilpības, bet, atšķirībā no veikaliem, šo normu ir grūtāk kontrolēt.
Uzņēmums “Rīgas satiksme” gan norādīja, ka dara visu, ko var, lai gaiss būtu svaigs. Uzņēmuma pārstāve Baiba Bartuševica-Feldmane skaidroja: “Tas, ko mēs, protams, darām no uzņēmuma puses, ko mēs arī darām pirmām kārtām, ir noteikts septembrī vai oktobrī. Vienlaikus runājām arī ar SPKC un uzklausījām viņu ieteikumus, galapunktā atvērt un kādu laiku paturēt durvis vaļā, ko mēs arī darām. Tāpat tiek atvērtas visas durvis, izņemot priekšējās. Ir atbloķēti arī logi, lai ikviens klients var atvērt. Šeit jāsaka liels “bet” – viens klients atver, bet otrs aizver. Viens klients saka, ka ir saaukstējies, bet cits atkal speciāli to dara. Tā pašreiz ir ļoti sarežģīta situācija, logi tiek atvērti, bet pēc kāda laika arī aizvērti.” Vienlaikus “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļos darbojas arī ventilācija.
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atzina, ka
autobusi, trolejbusi un tramvaji ir riska zonā: “Ja par sabiedrisko transportu, tā lielā problēma, protams, varbūt vismaz Latvijā ir gadalaiks,
jo ziemā skaidrs, ka to visu piesildīt ir nereāli, līdz ar to ventilāciju parasti faktiski slēdz uz minimālo. Ar domu, ka gan jau atvērs durvis, izvēdināsies.”
Savukārt taksometros, kuros ir mazāks skaits līdzcilvēku, ierīkotas plastmasas starpsienas starp pasažieri un vadītāju, CO2 rādītāji pārsniedz 1000 ppm robežu.
Firmas “Bolt” pārstāvis sacīja: “Vietējie tiesību akti šobrīd neregulē konkrētu CO2 līmeni taksometros. “Bolt” ietvaros neesam mērījuši CO2 līmeni sadarbības partneru automašīnās, jo nav iespējams to realizēt pietiekami regulāri un visaptveroši. Tāpat svarīgi ņemt vērā transporta specifiku, kā arī to, ka gaisa kvalitāti automašīnas salonā būtiski ietekmē laika apstākļi. Tomēr, apzinoties situācijas nopietnību un pandēmijas apstākļus, mēs pilnībā piekrītam, ka Covid-19 mazināšanai ir svarīga pareiza ventilācija un gaisa cirkulācijas ierobežošana starp vadītāju un pasažieriem.”
Vanadziņš savukārt akcentēja, ka taksometrs vienmēr nozīmē augstu risku, jo mašīnas kubatūra ir ļoti maza.
“Taksometrs jau vispār ir... nav nekādu lielu pārsteigumu, jo tieši par mašīnām ir faktiski diezgan daudz tādu kvalitatīvu pētījumu bijuši, kur būtībā mēs redzam, ka tās
10, 15 minūtes vienam braucot, jau tie CO2 līmeņi ir virs 1000 ppm. Un divatā braucot, protams, vēl ātrāk,
līdz ar to tātad privātais transports un divu mājsaimniecību burbuļu sajaukšanās vienmēr ir bijis augsta riska pasākums,” viņš atzīmēja.
Tas pats varētu būt attiecināms arī uz darba auto, Vanadziņš pauda: “Līdz ar to arī uzņēmumos lielā dilemma, braukt vairāk nekā viens cilvēks, tad kā viņiem braukt, kuri sēž pa diagonāli, logi vaļā pa trijām minūtēm.”
Zinātnieku padoms, kas uzsver aerosolu efektu uz Covid-19 izplatību, šajā gadījumā ir šāds: “Atrodoties nelielā, slēgtā vidē, piemēram, taksometrā vai automašīnā, var rasties augsts infekcijas risks, ja jūsu vadītājs (vai klients, ja esat autovadītājs) ir inficēts ar Covid-19. Jūsu risks var ievērojami samazināties, ja jūs lietojat masku un uzstājat, lai autovadītājs (vai klients) valkātu masku, un ceļojuma laikā atstājat divus vismaz daļēji atvērtus logus.”
Eksperiments: svaiga gaisa kontrole automašīnā
To, vai pietiek ar automašīnas ventilāciju vai vajadzīga arī logu atvēršana, “Aizliegtais paņēmiens” veica vēl vienu eksperimentu, pārbaudot, kā un cik strauji mainās CO2 rādītāji, automašīnā esot vairākiem cilvēkiem.
Vienā automašīnā atradās trīs cilvēki. Sākumā CO2 rādītāji bija zem 1000 ppm vienībām, taču pavisam drīz, visiem trim esot salonā un nestrādājot nekādai ventilācijai un arī ar aizvērtiem logiem, CO2 rādījums piecu minūšu laikā ievērojami pārsniedz normu – 2045 vienības.
Ieslēdzot ventilāciju, rādītāji strauji krītas. Sākumā uz 1292 vienībām, tad uz 838, un vēl pēc brīža uz 648. Tātad ventilācija strādā un tai ir efekts. Atslēdzot to, pēc četrām minūtēm CO2 mērītājs uzrāda 1489 ppm.
Neieslēdzot ventilāciju, bet atverot logus, rādītājs no 1489 vienībām nokrītas līdz pat 480 vienībām.
Valsts mēroga CO2 mērījumi
Saistībā ar oficiāliem un valsts mēroga CO2 mērījumiem Covid-19 krīzes laikā uzmanību tam pievērsis arī Ekonomikas ministrijas paspārnē esošais Būvniecības valsts kontroles birojs, kas šajā ziemā un pavasarī kopā ar RSU speciālistiem apsekojis visdažādākās tirdzniecības vietas visā Latvijā.
1. pētījuma daļa, kurā bija iekļautas aptuveni 300 vietas, notika februārī, bet otra ar jau vairāk nekā 400 vietām notika šogad martā. Secinājumi: lai arī kopumā situācija vērtējami labi un lielākoties gan pirmajā, gan otrajā pētījuma reizē 1000 vienību slieksnis nav bijis pārsniegts, tomēr, piemēram, otrajā pētījumā aptuveni 15% gadījumu problēmas ir bijušas.
Martā Latvijā pārbaudīti:
- Pārtikas veikali – kopā pārbaudīti 142 veikali, pieļautā 1000 vienību sliekšņu norma pārsniegta 22 gadījumos, kas veido 15%.
- Tirdzniecības centri – kopā pārbaudīti 128, pārsniegta norma – 16% gadījumu.
- Degvielas uzpildes stacijas – pārbaudītas 70, tikai divās rādītāji virs normas, 3% gadījumu.
- Higiēnas preču veikali, būvniecības preču veikali, optikas veikali – kopā pārbaudītas 12 vietas, norma nav bijusi pārsniegta nevienā gadījumā.
- Aptiekas – pārbaudītas 43, bet 12 gadījumos norma bijusi pārsniegta, kas veido vislielāko īpatsvaru – 28%.
Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina norādīja, ka šajos gadījumos vai nu pietiekami nevēdina telpas, vai arī esošās ventilācijas sistēmas klibo.
“Jā, tātad ventilācijas sistēmas ir dažādas, ir veikali, kas izmanto dabīgo ventilāciju, proti, viņa ver vaļā logus, un ir arī tirdzniecības vietas ar mehānisko ventilācijas sistēmu. Neatbilstības, jāsaka, ir konstatētas gan tur, gan tur, ir konstatēti gadījumi, kad netiek darbināta ventilācijas sistēma, bet būtiski būtu uzsvērt, ja mēs runājam arī par ventilācijas sistēmām, kas ir mehāniskas, tad ir svarīgi nodrošināt nepieciešamo apkopi, jābūt pārliecībai, ka ventilācijas sistēma darbojas,” viņa atklāja.
Tomēr biroja direktore norādīja uz to, ka pētījumu laikā cilveku skaits tirdzniecības vietās ir ierobežots, tādēļ jāgatavojas gadījumam, kad noteiktie ierobežojumi tiks mazināti: “Es ieteiktu tirdzniecības vietas nodrošināt ar instrumentu, kas ļautu monitorēt gaisa kvalitāti, sekot tam līdzi. Protams, ka, ja mēs runājam par dabīgo ventilāciju, vēdināšanai jābūt regulārai, tāpēc arī pastāv iespēja aprīkot tirdzniecības vietas ar tāda monitoringa ierīcēm, kas parādīs, kāda ir CO2 koncentrācija gaisā, un, tiklīdz ir redzams, kā pieaug, tad attiecīgi būtu, ja nav pieejama mehāniskā ventilācija, bet ir dabīga, tad ir jāver vaļā logus.”
Svaiga gaisa kritiskā zona – skolās
Svaiga gaisa ziņā viena no Latvijas lielākajām problēmām ir skolas. Šajā mācību gadā nekādi mērījumi tajās nav veikti, jo lielākoties skolēni bijuši mājās, nevis skolās.
Taču iepriekš 2017. gadā vairākās skolās Veselības inspekcija pirmoreiz sāka mērīt CO2 klašu telpās. Mērījumi turpinājās arī pērn, un, izņemot šo gadu, paredzams, ka turpināsies līdz 2022. gadam.
Kopumā šajos gados pārbaudītas 177 mācību telpas. CO2 rādītājs zem 1000 vienībām ir bijis tikai 9% gadījumos, kas nozīmē, ka lielākoties skolēni mācās telpās ar sliktu gaisu.
Kurās skolās Veselības inspekcija jau bijusi un kur vēl ies, atklāts netiek, bet, piemēram, mērījumi ir notikuši Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, kas ir viena no lielākajām skolām valstī.
Rezultātus atklāja skolas direktore Svetlana Semenko: “Izvērtējot pētījuma datus, secināts, ka vidējā CO2 koncentrācija nodarbību laikā, kabineta numurs 30 – tas ir pagrabstāvā – bija 2945 ppm. Kabinetā 154 – 1860 ppm. Kabinetā 333 – 2034 ppm.”
Kopumā visās apsekotajās mācību telpās ppm bija virs 1000.
Direktore atzīmēja, ka sliktā gaisa kvalitāte ir sliktas ventilācijas sistēmas dēļ, daudzviet to nav nemaz. Tāpat vienā klasē ir daudz bērnu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka par ventilāciju pēdējos gados ir domāts, šobrīd apstiprināti aptuveni 95 skolu projektu. Daļa pabeigti, daļa turpināsies līdz 2023. gadam.
IZM pārstāvis Edgars Lore klāstīja: “Jāsaka, ka pašvaldībām pieejas ir bijušas dažādas. Ir pašvaldības, kas šai programmā ir izvirzījušas vienu vai divas izglītības iestādi. Tādā veidā koncentrējot šīs investīcijas mazākā objektu skaitā. Līdz ar to spējot īstenot fundamentālākas darbības, tostarp arīdzan ventilāciju. ir pašvaldības, savukārt, kuras izvēlējās šo naudu sadalīt vairākos reizinātājos, vairākās izglītības iestādēs. Līdz ar to, tā investīciju atdeve varētu būt mazāka.”
Viens šāds projekts realizēts arī Zolitūdes ģimnāzijā, bet ne viss ir atrisināts, jo laba ventilācija ierīkota vien jaunajā korpusā, bet vecajā skolas ēkā ar gaisa kvalitāti ir problēmas.
Skolas direktore arī minēja, ka skolā nav atbildīgā par gaisa kvalitāti: “Atbildīgais par gaisa kvalitāti. Visi ir atbildīgie. Nevar būt medmāsa atbildīga par gaisa kvalitāti, jo, teiksim, ap 80 mācību telpu. Un kā izmērīt to gaisa kvalitāti? Grūti pateikt. Pagaidām šis jautājums tiek pacelts mūsu valstī, bet risinājumu un priekšlikumu pagaidām nekādu nav. Tā ir, nu teiksim, tā problēma, kura būs nākamajos gados kaut kādā veidā jāatrisina.”
Precizējums
Precizēta informācija par finanšu līdzekļiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija piesaistīs skolu ventilāciju uzlabošanai.
IZM pārstāvis apstiprināja, ka šī problēma būs jārisina, papildu finanšu līdzekļus skolu ventilācijai piesaistot no vairākiem avotiem. Tostarp, no Ministru kabineta piešķirtā finansējuma 7,2 miljonu eiro apmērā IZM iniciatīvai izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai, Valsts kases aizdevumiem pašvaldībām investīciju projektiem, kas paredzēti izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, kā arī Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma, kur investīcijas infrastruktūrā, aprīkojumā, tehnoloģijās paredzētas 20 izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgās, izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas ietvaros reorganizētās pamatskolās.
Ar šo problēmu Latvija nav unikāla. Tieši Covid-19 laikā acis atvērušās daudzās valstīs – jaudīgu ventilācijas sistēmu trūkst. Telpas tiek vēdinātas, atverot logus.
Vācijā ziemas mēnešos bērni tika aicināti nākt uz skolu mēteļos un ar segām. Vācijas skolu pārstāvis par to bija neizpratnē: “Ja klases tiek vēdinātas ik pēc 20 minūtēm, kā ieteikts, logi ir atvērti vismaz 15 reizes dienā. Un, kad ārā salst vai stipri līst, normāla temperatūra klasēs noteikti netiek sasniegta. Ne visi bērni ir pieraduši sēdēt aukstā klasē, silti apģērbušies.”
Līdzīgi konflikti starp valdības norādēm un skolu pārstāvjiem šoziem bijuši arī Īrijā, kur vidusskolotāju asociācijas pārstāvis Kjerans Kristijs uzsvēra: "Iestājoties aukstākam laikam, daudzās skolās siltuma uzturēšana un pienācīgas ventilācijas nodrošināšana izrādās liela problēma."
Arī Latvijā šoziem skolām ir tapuši papildu ieteikumi, kā vēdināt klašu telpas. Starpbrīdī pilnībā atverot logus, stundas laikā, vēlams, ik pa 20–30 minūtēm. Ekonomikas ministrija arī uzrakstījusi skolām ieteikumus, kā ventilācijas uzlabot lokāli, bez lieliem ieguldījumiem. Savukārt
līdz 1. maijam jābūt apkopojumam par visām Latvijas skolām, kur un kādā kārtībā ir esošās ventilācijas sistēmas.
Tāpat ir bijušas diskusijas, vai CO2 1000 ppm rādītāju vajag ierakstīt normatīvajos aktos kā obligātu normu.
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Vanadziņš skaidroja: “Nu mēs jau nepaguruši runājām diezgan daudzu gadu garumā, var teikt, ka vismaz padsmit gadus par to, kad tas CO2 ir būtisks. Tā lielā Latvijas problēma ir tajā, ka mums nav izdevies panākt, ka šis ir normatīvs lielums. Tas viss, ko mēs pašlaik runājam, ir tāda labā griba.”
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumu valdības noteikumos, paredzot, ka turpmāk, ceļot jaunas publiskās ēkas, iekštelpās būs jānodrošina CO2 – ne vairāk par 1000 vienībām.
Savukārt attiecībā uz esošajām skolām plāns paredz, ka kaut kādai normai ir jābūt un tā ir jānosaka, un līdz 1.septembrim ir jābūt piedāvājumam, paredzot, ka pašām izglītības iestādēm būtu jānodrošina arī regulāri CO2 mērījumi.
Veselības inspekcijā atzīmēja, ka diez vai Latvijas skolas varētu atļauties gaisa kvalitāti līdz 1000 vienībām, būtu pieļaujama arī robeža – 1500 vienības.
Inspekcijā arī norādīja, ka kontrolēšana būtu apgrūtināta. Veselības inspekcija, kas līdz šim skolās veica mērījumus, atzina, ka tas būtu pārāk liels slogs, un arī Būvniecības valsts kontroles birojs bilda, ka CO2 nav gluži viņu joma, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paskaidroja, ka tā ir atbildīga par CO2 samazināšanu ārpus telpām, nevis iekštelpās.
Vēdināšanas mīnusi – caurvējš?
Ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins akcentēja: “Ja cilvēks, piemēram, bija darbojies ar kādu lielu fizisku slodzi, kuras laikā viņš bija sasvīdis, tad, protams, šinī gadījumā viņa ķermeņa uztvertspēja un reakcija uz ārējiem kaitīgiem faktoriem ir daudz lielāka. Un šinī gadījumā viņa iespēja saslimt vai saaukstēties [caurvējā] ir daudz lielāka. (..) Protams, šinī gadījumā būtu vēlams izvairīties no caurvēja. visiem sportistiem. Visiem, kas tikko nākuši no treniņiem, rekomendē pārģērbties, uzvilkt siltās drēbes, pagaidīt, kamēr atdziest – sasildās ķermenis.”
Tomēr ikdienā no caurvēja nevajadzētu baidīties, stāstīja ārsts: “Ja mēs runājam par ikdienu, un visbiežāk man prasa – sēžot darbā vai atrodoties mājās, es baidos vienmēr atvērt logu. Tad šeit, es teiktu, mūsu organisms ir veidots pietiekoši daudzpusīgi un sabalansēti, lai pretotos tādiem faktoriem.”
