Proti, zinot, angļu valodu vai kādu citu, viņi darbu var meklēt Rietumeiropas valstīs, kur pieprasījums pēc krievu valodas nav tik liels kā Latvijā.
Šobrīd, kā zināms, kā pirmā svešvaloda skolās obligāta ir kāda no ES valstu valodām, kura tiek mācīta no 2.klases, un skolas visbiežāk izvēlas mācīt angļu. Otrā svešvaloda obligāta ir no 6.klases, un kā to var izvēlēties jebkuru, tostarp arī krievu.
22 gadus vecā Luīze, kas šobrīd mācās augstskolās un strādā viesnīcā par viesu uzņēmēju, ļoti apzināti izvēlējusies mācīties krievu valodu – šķita, ka būs noderīga, taču, par spīti, vairākiem mācību gadiem, to šobrīd praktiski nezina.
“Varbūt kaut kādus atsevišķus vārdus. Kaut kādu varbūt galveno domu var saprast, ja man kāds kaut ko saka, bet noteikti ne pietiekami labi, lai es varētu sarunāties, un lai es varētu rakstīt,” atzīst Luīze.
Strādājot viesnīcā, galvenās frāzes viņa ir apguvusi, bet lielākoties tomēr sanāk runāt, kā saka, ar pirkstiem un bakstot kartē. Šajā darba Luīze tikusi, izmantojot mammas aizmuguri, bet ja tas būtu jāizcīna konkursa kārtībā, meitene atbild:
“Ja es sēžu un man blakus sēž cilvēks, kas zina šo krievu valodu, tad es zinu, ka es jau, ka man ir jāmeklē kaut kādas citas labās īpašības sevī, kas varētu man tā kā dot priekšrocību attiecībā pret to cilvēku, kas zina šo valodu, jo tas Latvijā ir tomēr ļoti svarīgi”.
Viņa norāda, ka savu vienaudžu vidū nezina nevienu, kas skolā būtu iemācījies runāt krieviski, viņa arī min, ka labprāt krievu valodu turpinātu mācīties augstskolā, taču šādas iespējas netiek piedāvātas. “Mums tur bija izvēle starp spāņu un franču valodu, bet varbūt, ja tur būtu bijusi krievu valoda, es būtu mēģinājusi mācīties to, jo man tā būtu svarīgāka, nekā spāņu valoda, ko es, piemēram, mācījos,” skaidro Luīze.
Viņa piekristu, ka krievu valoda skolā būtu jāmāca no pirmās klases, līdzīgi kā angļu, taču viņa saprot arī politisko noskaņojumu, kas konkrēti viņas dzīvē ir izrādījies traucējoša. “Man liekas, ka tas ir tāds sarežģīts jautājums, jo visi uzreiz to uztver tā, kaut kā saasināti varbūt. Krievu valoda – tai ir kaut kāda pretestība. Es domāju, ka arī tas, kāpēc es neiemācījos, ka tomēr tie viedokļi Latvijā ir,” atzīst Luīze.
Arī Mārcis (17), kurš gan vēl šobrīd mācās vidusskolā, krieviski varot tikai vienkāršos teikumos, taču, viņaprāt, tikai tādēļ, ka vienu gadu izcīnījis stipendiju un mācījies Austrijā, Vīnes Terēzijas akadēmijā.
“Es biju tieši gadā, kas bija pirmais, kad mācīja krievu valodu. Tā bija 6.klase, kas ir kā Latvijā 10. klase. Pirmajā gadā viņi patiesībā iemācījās ļoti daudz. (..) Var noteikti teikt, ka ar to, ka pirmajos gados vairāk mācību procesā Latvijā dominē skolotājs un patiesībā skolēni maz tika iesaistīti praktiskā veidā. Tur ar skolēniem daudz tika runāts un no viņiem tika prasīts, ka viņi runā par pavisam vienkāršām tēmām, sāk no pašiem pamatiem,” saka Mārcis.
Viņš vērtē, ka, esot Austrijā, viena gada laikā krievu valodu iemācījies labāk nekā šeit piecos, un galvenā problēma šeit esot mācīšanas metodes, kas ir novecojušas un neprogresīvas. “Es sapratu, ka Latvijā tā ir ļoti vajadzīga, tādēļ esmu nolēmis vairāk uz to koncentrēties un piemācīties klāt, bet, ņemot vērā, ka man ir arī idejas par studēšanu ārzemēs, tad es vēl neesmu pārliecināts par šo lietu,” klāsta skolnieks.
Mārcis arī atzīst, ka rezultātā var sanākt arī tā, ka krievu valodas nezināšana ietekmēs viņa tālāko dzīves un darbavietas izvēli par labu kādai Rietumeiropas valstij.
