Pusdiena

Nacionālā apvienība negrasās atkāpties no prasības par 100 eiro mēnesī par trešo bērnu

Pusdiena

Tik ātru varas maiņu Daugavpilī neviens neprognozēja, atzina pieaicinātie eksperti

Saredz negodprātīgu pašvaldību rīcību par viena bērna izmaksām pašvaldības bērnudārzā

Aizdomas par negodīgumu vietvaru aprēķinos par bērna uzturēšanos bērnudārzā

Saredz negodprātīgu pašvaldību rīcību, aprēķinot izmaksas par vienu bērnu pašvaldības bērnudārzā, kam jāseko līdzi bērnam arī uz privāto pirmskolu. Vecākus bažīgus darījusi aprēķina formulā atvēlētā sadaļa remontiem un uzturēšanas izmaksām, kur summas par remontdarbiem bieži vien netiek iekļautas ikgadējo izdevumu pārskatā, bet pieskaitītas ilgtermiņa ieguldījumiem.

Sarakste starp pašvaldību un kādu mammu, kas par bērnudārzu Rīgā piemaksā 150 eiro mēnesī, velkas kopš maija.

Skaidrojot situāciju, sieviete aptaujājusi kopumā vēl 20 citas pašvaldības un secinājusi, ka vietvaras izdevumu pozīcijas mākslīgi samazinot.

Augusta beigās Rīgas dome veica remontdarbu apsekošanu pašvaldības izglītības iestādēs, tai skaitā bērnudārzos. Kopumā šo projektu īstenošanai izlietoti 8,2 miljoni eiro. Pagājušajā gadā – 27 miljoni. Izmaksas par remontdarbiem ir viena no pozīcijām sarežģītajā formulā, pēc kuras pašvaldības aprēķina izmaksas uz vienu bērnu bērnudārzā, un šai summai jāseko līdzi arī tiem bērniem, kas gaida rindā un ir spiesti skoloties privātajās mācību iestādēs.

Mamma Inese Auniņa par bērnudārzu katru mēnesi piemaksā 150 eiro, jo ar pašvaldības atvēlēto naudu nepietiek.

Pētot to, kā veidojas pašvaldības piešķirtais atbalsts, radies jautājums, kā lielās summas par remontiem ietekmē viena bērna uzturēšanās izmaksas?

“Tajos īstermiņa remontos un uzturēšanas izdevumos ir ieguldīti tikai 1200 eiro uz visiem Rīgas pašvaldības dārziņiem. Viss pārējais tiek klasificēts kā ilgtermiņa ieguldījumi, kas pēc atšifrējuma neatbilst patiesībai, redzot, kādās pozīcijās tad šī nauda ir aizgājusi. Līdz šim brīdim nav skaidrs, kādas ir tās izmaksas un kā tās ir ietekmējušas izmaksas vienam bērnam! Ir ļoti vienkārši kārtējos remontdarbus nosaukt par ilgtermiņa ieguldījumiem, iekļaut viņus citā klasifikācijas grupā un šajā aprēķinā nemaz neņemt vērā,” norāda Auniņa.

Tas nozīmē, ka faktiski summai par vienu bērnu būtu jābūt lielākai, un tad daļai vecāku par pirmskolu nebūtu papildus jāpiemaksā. Mamma ar atbildīgo domes departamentu sarakstās kopš maija, bet pašvaldība neatbildot pēc būtības. Pēdējā vēstulē norādīts, ka remontos šogad tērēti 1200 eiro, pārējās lielās naudas summas pieskaitāmas ilgtermiņa ieguldījumiem, tātad formulā netiek iekļautas.

Cik liela summa rodas, remontdarbiem iztērēto naudu izdalot ar bērnu skaitu bērnudārzos? Uz to domē atbildēt nevar.

“Rīgas pilsētā aprēķins līdzfinansējumam tiek veikts tiešām atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai, un attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu metodikas aprēķināšanu, kā vēlreiz precizējot ar Finanšu departamenta speciālistiem,” norāda Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis. “Šobrīd atkal ir atvērta metodikas aprēķināšanas kārtība. Viņa tiks vēl precizēta. Šobrīd reģionālā ministrija ir publicējusi informatīvo ziņojumu valsts sekretāru sanāksmē ir uzsākti atkal jauni grozījumi,” sacīja Balamovskis.

Auniņa ir apzinājusi vēl 20 citas pašvaldības un secinājusi, ka vietvaras mākslīgi izdevumu pozīcijas samazinot. Piemēram, Ādažu pašvaldība atbildējusi, ka Kadagas pirmskolas tāmes kopsummā nav iekļauts ēkas nolietojums, jo ēka nepieder pašvaldībai. Nomas maksa formulā tiek apieta. Citas pašvaldības neierēķinot nekustamā īpašuma nodokli. Formulas izstrādātāja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lūgusi Valsts kontroli uzsākt finanšu auditu gan pašvaldību, gan privātajos bērnudārzos.

Šogad pašvaldības pacēlušas atbalsta apmēru, un arī privātie pakalpojuma sniedzēji cēluši cenas. Aprēķina godprātībai ministrija sekojot līdzi un atsevišķos gadījumos pašvaldības maksājuma apmēru ir koriģējušas, saka ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

“Sākot ar 2017.gada sākumu, visas pašvaldības palielināja atbalstu. Ļoti atšķirīgā apjomā, bet vidēji tas visur ir palielināts par 20 eiro,” klāsta Bremšmits. “Ministrija pārbauda katras pašvaldības veikto aprēķinu, ir noteikta metodika ar diezgan detalizētu atšifrējumu, kas tur tiek ieskaitīts. Tiek ieskaitīts jau pieminētais remonts, gan arī vairākas citas pozīcijas. Bet katrā ziņā šajos grozījumos nav ietverta sadaļa par izmaiņām tieši tajā atbalsta apmērā,” paskaidro Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Auniņa tagad apsver tiesāties, norādot, ka arī tiesībsargs ministrijas izstrādāto formulu neuzskatot par vienlīdzību veicinošu.

Tā, piemēram, savulaik ministrija atteicās formulā iekļaut izdevumus par juristu, grāmatvežu pakalpojumu izmaksām, jo tās vidēji aprēķināt esot sarežģīti. Bet līdz ar to patiesās izmaksas aplēst nav iespējams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti