Šodien Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē vairākas valsts institūcijas dalījās ar novērojumiem dezinformācijas izplatībā pandēmijas laikā un sprieda par risinājumiem tās mazināšanai. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments monitorē informācijas telpu. Departamenta vadītāja Daiga Holma stāsta par dažādiem naratīviem, ko izplata dezinformācijas kanāli. Daudzus no tiem joprojām ļoti bieži redzam sociālajos medijos.
"Ka vīruss nav tik lipīgs un bīstams, ka valdības ierobežojumi ir pārāk stingri, homeopātija un citas "zinātniski pierādītas" metodes var palīdzēt Covid krīzē utt. Mazāk populāri bija vēstījumi, ka pandēmijas un ārkārtējās situācijas mērķis ir gūt kontroli pār cilvēkiem, izmantojot 5G, vakcīnas un čipus," norāda Holma.
Viņa uzsver, ka augstākminētajiem vēstījumi publiskajā telpā pārāk tālu nerezonē. Turklāt arvien vairāk varot vērot, ka iedzīvotāji cītīgi meklē informāciju par būtisko un spēj izvērtēt, kas ir patiess. Neskatoties uz to, valdības komunikācijai ir jābūt argumentētai un daudz spēcīgākai, lai šādus vēstījumus atspēkotu, stāsta Holma. Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts stāsta, ka uz citu valstu fona Latvija dezinformācijas izplatības apjomā izskatās diezgan labi.
"Pamatā ir trīs veida spēlētāji, kas šo informāciju izplata. Tātad – vienkārši cilvēki, kas attiecīgi emocionālu vai citu iemeslu dēļ izplata šādu informāciju, – tur mēs nevaram neko aizliegt. Tad ir spēlētāji, kas izmanto šo informāciju savu interešu dēļ. Tās ir konspirāciju teoriju grupas – finansiālo ieguvumu vai sava tīkla palielināšanas dēļ. Un tad ir valstu spēlētāji, kas šo izmanto valsts nolūkā," skaidro Sārts.
Kā visaktīvākās valstis NATO pārstāvis min Krieviju, Ķīnu un sākumā arī Irānu. Dezinformācijas kampaņas tika vērstas arī pret NATO, tomēr Baltijas valstīs tās neesot izdevušās, stāsta Sārts. Pie dezinformācijas ierobežošanas strādā Iekšlietu ministrija, kurai Valsts policija esot norādījusi, ka ir
nepieciešams efektīvs rīks, ar kuru sociālo tīklu, interneta un televīzijas uzturētāji varētu dzēst viltus ziņas,
jo komersanti pēc policijas lūguma ne vienmēr to dara.
"Ir izdomāti veidi, kā mēs to ceļu varētu saīsināt, piemēram, izdarīt grozījumus likumā par presi un citiem informācijas līdzekļiem, elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kā arī veikt izvērtējumu jauna regulējuma izstrādei, lai iekļautu interneta vietnes, kas nav pakļautas abu iepriekšminēto likumu regulējumam. Kā arī ir nepieciešams veikt izvērtējumu par jaunas normas iekļaušanu krimināllikumā, kura paredzētu atbildību un būtu vērsta uz apzinātu nepatiesas, maldinošas, sagrozītas informācijas izplatīšanas aizliegumu," norāda ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Šobrīd šādos gadījumos piemēro Krimināllikuma pantu par huligānismu – rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu. Ministrijā atzīst, ka ir nepieciešams skaidri definēt, ko nozīmē dezinformācija un kas definēs nepatieso ziņu lapas. Darbs pie šī jautājuma vēl turpinās. Vēlāk tas nonāks izvērtēšanai Saeimā.
