Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris Mārtiņš Liberts sveica smagās bruņutehnikas rotas karavīrus ar ierašanos Latvijā un treniņu sākšanu.
Vienība no Teksasas ieradusies ar pieciem tankiem "Abrams" un 12 bruņotām kaujas mašīnām "Bradley", ko izmantos kopīgās mācībās ar Latvijas karavīriem Ādažos. Kavalērijas divīzijas karavīri nomainīs amerikāņu gaisa desantniekus no kājnieku brigādes - pirmās ASV vienības, kas Latvijā uzturējās kopš aprīļa.
Ceremonijā piedalījās arī Norvēģijas karavīri ar bruņu transportieriem, kas Latvijā ieradās septembrī. Baltijas valstu drošības stiprināšanai uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt arī Vācija, Beļģija, Ungārija, Kanāda un citas valstis.
Kamēr Latvija nav iegādājusies pati savu smago kaujas tehniku, latviešu karavīri faktiski ir vieglie kājnieki, un šī ir iespēja ar NATO valstu atbalstu darboties līdzās ar tankiem un bruņumašīnām.
ASV 1.kavalērijas divīzija saglabājusi savu vēsturisko nosaukumu, lai gan karavīri jau sen zirgus nomainījuši ar daudz spēcīgākiem dzelzs rumakiem. Vienība „Ironhorse” piedalījusies Otrajā pasaules karā, Korejas un Vjetnamas karos, Irākas operācijā „Tuksneša vētra”.
Vienība ieradās oktobra sākumā un paliks līdz decembrim. Kopumā viņi ir 150. Atveduši līdzi arī bruņu mašīnas “Bredley” un piecus tankus “Abrams”. Vienība ieradusies no Teksasas pavalsts un trenēsies atbilstoši saviem nacionālajiem apmācību uzdevumiem. Latvijas uzdevums - nodrošināt viņiem vingrinājumu iespējas.
ASV Pirmās kavalērijas divīzijas kaujas vienības komandieris Džons Di Džiambattista atzīst, ka ir liela nozīme tam, kur notiek mācības.
Kaut vai vide. Teksasā ir ļoti lieli plašumi, krūmi ir zemāki, tur ir daudz siltāks. Te mēs trenēsimies darboties aukstā laikā, kā arī mežainā un purvainā apvidū. Tam nepieciešamas jaunas spējas un prasmes, kuras mēs vēlamies apgūt. Un šajā ziņā mums var palīdzēt Latvijas kolēģi. Savukārt mēs viņus apmācīsim sadarboties ar bruņutehnikas vienībām,” stāsta ASV divīzijas komandieris.
Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris Mārtiņš Liberts skaidro, ka, sadarbojoties „mācāmies to, kāda veidā mēs strādātu ar viņu vienību atbalstu, jo neliegsimies, viņi nedos braukt mums ar viņu tanku, ne ar bruņumašīnām, bet mums ir ļoti svarīgi mācēt strādāt kopā ar šādu vienību atbalstu, jo mums kā vieglajiem kājniekiem, kādi mēs latvieši pašreiz esam, ir svarīgi iegūt arī uguns jaudas atbalstu, ko spēj šī tehnika”.
Tas ļauj Latvijas karavīriem iegūt pieredzi, kas būs nepieciešama, kad pēc diviem gadiem sāks piegādāt Lielbritānijā nopirkto bruņutehniku.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka alianses spēki dalībvalstīs uzturēsies tik ilgi, cik būs nepieciešams.
