Valdis Dombrovskis, Roberts Zīle, Iveta Grigule un Andrejs Mamikins - viņi visi grib kļūt par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Daži no viņiem jau ir oficiāli apstiprinājuši savu kandidēšanu, citus vēl izvērtē partijas, daži politiskie spēki sarūpējuši pārsteigumus, bet citi pat neizslēdz iespēju vēlēšanās nemaz nepiedalīties.
Latvijas Radio raidījums "Labrīt" skaidroja, kādas izredzes varētu būt šiem cilvēkiem iegūt vietu Eiropas Parlamentā, un kādu iespaidu viņu aiziešana Eiropas Savienības līmeņa politikā varētu atstāt uz Saeimas vēlēšanām.
"Vienotībai" Dombrovska karogs
Īpaši sasauktajā preses konferencē "Vienotība" šonedēļ oficiāli apstiprināja to, par ko daudzi jau sen baumoja, - Valdis Dombrovskis būs šīs partijas saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka bijušajam premjeram ir liela pieredze savā darbā šeit Latvijā, gan arī iepriekšēja Eiroparlamenta pieredze. "Šobrīd arī, darbojoties Eiropas Padomes premjera kapacitātē, [Domborvskis] ir pierādījis savu spēju un ir ieguvis pietiekami lielu cieņu un autoritāti savu kolēģu vidū," sacīja Āboltiņa.
Tomēr neviens neslēpj, ka Dombrovskis nevēlas gluži vienkārši atgriezties Eiropas Parlamentā, kur viņš ir strādājis, pirms kļuva par premjeru, viņš mērķē augstāk - uz Eiropas Komisiju.
Āboltiņa atzina, ka arī Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja Žozefs Dauls ir nosaucis Dombrovski kā vienu no potenciālajiem kandidātiem, ko "Eiropas Tautas partija varētu virzīt uz šo augsto amatu". Ar "augsto amatu" Āboltiņa domā nevis ierindas komisāra, bet gan Eiropas Komisijas priekšsēdētāja krēslu.
"Šis ir ietekmīgākais amats, kādā jebkad kāds latvietis ir izvirzīts. Arī pati nominācija, kas, protams, šobrīd ir tikai nominācija, bet tas ir ietekmīgākais amats, kādā jebkad kāds latvietis ir bijis izvirzīts," atzina "Vienotības" līdere.
Eiropas Tautas partijas kandidāts uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu tiks izvirzīts jau martā, krietni pirms EP vēlēšanām. Līdz ar to, ja Dombrovskis uz šo amatu netiek nominēts, tad startēt ar šo saukli vēlēšanās "Vienotībai" vairs nebūs iespējams. Tādēļ "Vienotība" uzreiz atrunā, ka viņi būs apmierināti arī ar kāda ietekmīga komisāra amatu. Un šo intrigu ir iespējams uzturēt līdz pat vēlēšanām, jo jaunais komisijas sastāvs būs zināms ne ātrāk, kā rudenī.
Dombrovskis par savām izredzēm vadīt Eiropas Komisiju ir atturīgs. "Protams, mēs ceram uz nozīmīgu atbalstu "Vienotībai" un iespējas šos jautājumus risināt ES līmenī," viņš pauda.
Tomēr jautājums nav tikai par Dombrovski. Vispirms, viņa dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās pastiprina konkurenci par vietām sarakstā starp pārējiem kandidātiem. Visticamāk, "Vienotība" cer, ka Dombrovska nominēšana ļaus partijai sasniegt labākus rezultātus Eiropas Parlamentā.
Āboltiņa atklāja, ka "Vienotība" cer EP vēlēšanās iegūt četras vietas, arī pašreizējā parlamenta sasaukumā "Vienotībai" ir četras vietas. Tomēr pēdējais mandāts, kas tika Kārlim Šadurskim, parādījās tikai tad, kad Latvijas deputātu skaits palielinājās no astoņiem uz deviņiem. Bet nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Latvijai atkal būs astoņi, nevis deviņi deputāti. Samazinājums ir saistīts ar Horvātijas pievienošanos blokam, kā dēļ deputātu sadalījums starp valstīm tika pārskatīts. Un tas ļauj secināt, ka iegūt četras vietas no astoņām "Vienotībai" būs patiešām sarežģīti.
Latvijas Universitātes pasniedzējs Jānis Ikstens norādīja, ka "Eiropas Parlamenta vēlēšanas tradicionāli tiek uzskatītas par tā saucamajām otršķirīgajām vēlēšanām, un šādās vēlēšanās labākus panākums gūst eiroskeptiskas partijas; partijas, kuras nav valdošajā koalīcijā, nelielas partijas. Visi šie faktori strādā pret "Vienotību". Līdz ar to cerēt uz ļoti daudzām vietām Eiropas Parlamentā ir pārgalvīgi," sacīja Ikstens.
Visticamāk, aiz Dombrovska sarakstā sekos esošā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un tad Saeimas deputāts Artis Pabriks. Aiz viņiem sarakstā varētu būt Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš. Un pat, ja Dombrovska krēsls atbrīvosies, viņam dodoties strādāt uz Eiropas Komisiju, ir skaidrs, ka visiem nosauktajiem kandidātiem būs grūti iekļūt parlamentā.
Tādēļ izšķiršanās nebūs vienkārša, saka Āboltiņa. "Tātad, rindošanas komisijai un valdei, pieņemot lēmumus par kārtas numuriem, būs ļoti grūts uzdevums," atzina partijas līdere.
Otrkārt, parādās jautājums, kurš būs "Vienotības" premjera kandidāts Saeimas vēlēšanās. Partijas vadība neizslēdz, ka tā varētu būt pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma, ja vien viņa piekritīs turpināt darbu arī pēc vēlēšanām. Esot arī daudz citu kandidātu, norādīja Dombrovskis. ""Vienotība", tiešām, nekad nav bijusi viena cilvēka partija. Un mums tiešām ir pietiekami daudz spilgtu līderu, kas var godam pārstāvēt "Vienotību" dažādos līmeņos," pārliecināts ir ekspremjers.
Savukārt Jānis Ikstens uzskata, ka meklēt jaunu premjera kandidātu "Vienotībai" nāktos tik un tā. "Iet uz Saeimas vēlēšanām ar Dombrovski kā premjera kandidātu pēc tam, kad viņš ir atkāpies no amata un astoņus-deviņus mēnešus ir bijusi cita premjere, no "Vienotības", būtu tomēr nedaudz dīvaini. Tā būtu savdabīga neuzticības izteikšana Straujumai," sprieda politologs.
Reformu partija varētu nepiedalīties
Viens gan ir skaidrs - "Vienotības" sarakstā uz Eiropas Parlamentu nebūs Reformas partijas politiķu, lai gan abas partijas ir parakstījušas tuvināšanās memorandu. To atzīst arī Reformu partijas vadītājs Edmunds Demiters.
"Nevienu brīdi nav bijusi doma vai runa, arī strādājot pie šī memoranda, - kā noteikti esat iepazinušies ar tekstu, kad tas bija aktuāls, - nevienu brīdi nav bijusi doma, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās abas partijas varētu startēt kopīgi. Nē, tur ir runa, kā paši zināt, par Saeimas vēlēšanām," skaidroja Demiters.
Līdz šim no Reformu partijas tikai Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis ir izrādījis vēlmi startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr arī viņa izredzes pašreiz nav skaidras. Līdz ar Daniela Pavļuta aiziešanu no ekonomikas ministra amata Ķirsis ir zaudējis ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Un, kā neoficiāli saka daži reformisti, Ķirsis ir iekļuvis zināmā partijas vadības nežēlastībā.
Demiters nenoliedz, ka Reformu partija EP vēlēšanās varētu nestartēt nemaz. "To mēs redzēsim… Valde izlems, ko mēs ar šo jautājumu darām," komentēja Demiters.
ZZS un NA sarūpē pārsteigumus
Tomēr par lielāko pārsteigumu parūpējās Zaļo un Zemnieku savienība. (ZZS) Ar otro numuru viņi izvirzīja Ivetu Šulcu. Iepriekš viņa vadīja Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un pašreiz ir Latvijas vēstniece Ēģiptē. ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigamanis apstiprināja, ka viņa sarakstā būs no Zaļas partijas kvotas un varētu ieņemt otro vietu.
Pati Iveta Šulca uz Latvijas Radio aicinājumiem komentēt savu lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nereaģēja. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) sacīja, ka vēstniece Šulca viņu vēl nav oficiāli informējusi par savu lēmumu kandidēt. Tādēļ viņš pagaidām atsakās to komentēt.
Ikstens savukārt vērtēja, ka Šulca ir "plaši pazīstama šaurās aprindās" un "kā profesionāle, kā cilvēks, kurš pārzina Eiropas lietas, viņa ir augsti vērtējama". Tomēr Šulcai ir viena problēma - viņa nekad nav bijusi vēlētos amatos, saka Ikstens.
"Tas varētu būt nedaudz sarežģīti - viņai pāriet vēlētajā politikā. No otras puses, EP vēlēšanas pie mums nekad nav bijušas ārkārtīgi asas, ar plašām publiskām diskusijām, konfrontāciju, kompromatiem un vēl nezin ko. Līdz ar to viņa, varbūt, nemaz nepieredzēs visu šo cīņas karstumu, un tas viss notiks nedaudz attālināti," pieļāva politologs.
Iveta Šulca kandidēs vienā sarakstā ar savu vārda māsu - Saeimas deputāti Ivetu Griguli, kura jau kādu laiku aktīvi apbraukā novadus un izplata bezmaksas avīzi ar savu viedokli par dažādiem Eiropas Savienības jautājumiem. Grigule iesaistījās arī nesenajās ārpolitikas debatēs Saeimā.
Debatēs Grigule klāstīja: " Mūsu lauksaimnieki kļūs aizvien nespējīgāki konkurēt, salīdzinot ar citu valstu zemniekiem. Savukārt attiecībā uz plānoto pieejamo finansējumu no Kohēzijas fonda turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai ar Eiropas Komisiju saskaņotu atbalstāmās prioritātes. Un ir ļoti svarīgi, lai Latvijas amatpersonas spētu pierādīt, ka mums šos līdzekļus ir nepieciešams ieguldīt gan dzelzceļā, gan lidostā, gan ostās, gan ceļu sakārtošanā."
ZZS saraksta līderis būs Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Brigmanis cer, ka ar šādu sarakstu viņiem izdosies iekļūt Eiropas Parlamentā, kas nav sanācis līdz šim.
Nacionālā apvienība (NA) ir pārsteigusi ar vēlmi līdzās Robertam Zīlem virzīt arī Baibu Broku, kura tikai janvāra beigās kļuva par tieslietu ministri Straujumas valdībā. Broka publiski sacīja, ka problēmas te nesaskata.
Ikstens uzskata, ka Nacionālajai apvienībai divi mandāti "varētu būt adekvāts sniegums".
Krievvalodīgu balsu zvejotājiem spraiga cīņa
Un visbeidzot, spraiga cīņa ir gaidāma arī starp partijām, kas orientējas uz krieviski runājošajiem vēlētājiem. Uz vietām Eiropas Parlamentā pretendēt publiski ir solījusi ne tikai partija "Saskaņa", bet arī Alfrēda Rubika vadītie sociālisti, Tatjana Ždanoka ar PCTVL un Aleksandris Mirskis no partijas "Alternative".
"Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs saka, ka viņš no konkurences nebaidās.
Tas dod tādu asumu vispārējā Latvijas purvainajā, garlaicīgajā gaisotnē. Mēs pat priecīgi būsim, ka mums būs vairāk oponentu," apgalvoja Urbanovičs.
Šī būs pirmā reize, kas "Saskaņa" startēs atsevišķi no apvienības "Saskaņas centrs". Urbanovičs to redz kā zināmu testu partijai un tās kandidātiem. Viņš arī uzskata, ka Rubikam, Ždanokai un Mirskim ir savi vēlētāji, nevis tie paši, kuri balso par "Saskaņu": "Viņiem ir savs elektorāts, un tas nav viens un tas pats. Nav tā, ka viņi tagad ņems "Saskaņas" elektorātu. Un ja gadījumā mums ir kāda daļa no ne sava elektorāta, tad mums viņa arī nav vajadzīga."
Mācoties no iepriekšējo vēlēšanu kļūdām, kad abi no "Saskaņas centra" ievēlētie deputāti Mirskis un Rubiks drīz vien ir sarāvuši ar to saiknes, Urbanovičs sola, ka šoreiz visi būs uzticīgi partijai, labi runās svešvalodās un strādās Sociāldemokrātu grupā. Tā ir otra lielākā grupa Eiropas Parlamentā, no kuras ievēlēts arī pašreizējais parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs. Urbanovičs cer, ka tas ļaus "Saskaņai" pārtapt par modernu Eiropas sociāldemokrātisku partiju.
Visticamāk, ar pirmo numuru šajā sarakstā startēs deputāts Boriss Cilēvičs. Starp kandidātiem varētu būt arī žurnālists Andrejs Mamikins. Urbanovičs gan apgalvoja, ka ar Mamikinu nav runājis, "bet tie, kas ir izvirzījuši no partijas biedriem, kas viņu ir nominējuši, es nedomāju, ka viņi to ir darījuši, nerunājot ar viņu."
Cīņā par vēlētāju atbalstu varētu iesaistīties arī partija "Par dzimto valodu". Tādēļ var droši secināt, ka par vēlētāju uzmanību un balsīm sacentīsies daudzi politiķi. Tomēr tieši uzmanība un laiks ir tas, ko vēlētāji parasti negribīgi atvēl Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un zemā aktivitāte arī var ietekmēt vēlēšanu iznākumu 24. maijā.
