Savukārt pilsētas aktīvistu biedrībā un domes opozicionārs norāda uz, viņuprāt, ļoti lēno civilās aizsardzības attīstību. Domē gan aizbildinās, ka nākamajā gadā iedzīvotāju aizsardzībai plāno veltīt vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, kas, pēc pašvaldības teiktā, ir būtiski vairāk nekā šogad.
Ar mājokļu siltināšanu Rīgai iet slikti
Rīgā šogad ir pabeigti vairāki būtiski satiksmes infrastruktūras projekti. Tas ir Daudersalas pārvads, vairāk nekā 12 kilometru garais veloceļš Imanta–Daugavgrīva, Brasas tilts un nesen atklātā Austrumu maģistrāle.
Taču ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu galvaspilsētai iet slikti. To atzīmē Rīgas apkaimju aliansē, norādot, ka, piemēram, Valmierai un Limbažiem ar to sokas krietni labāk.
Biedrībā arī uzskata, ka Rīgā trūkst vietu, kur aktīvisti varētu pulcēties, izvērtēt domes darbu un paši iesaistīties pilsētas attīstībā. Risinājums – pašvaldībai nevajadzīgus īpašumus vajadzētu atdot, piemēram, apkaimes biedrībai, nevis kādam par zemu cenu pārdot. Tā saka alianses vadītājs Māris Jansons, norādot, ka pilsētai būtu aktīvāk jāattīsta civilā aizsardzība.
"Tur es redzu, ka ir pareizais virziens. Uztaisīta normāla pārvalde, ar labiem speciālistiem, bet vai tur būs pietiekami daudz naudas aktivitātēm? Ceru, ka būs. Tas ir gadiem ielaists jautājums. Tāda sajūta, ka tas vairāk ir tāds visu politisko partiju izšķiršanās jautājums – vai viņi tai pārvaldei iedos naudu kaut kādām aktivitātēm, kā viņi prasa, vai iedos trešo daļu un teiks: "Vairāk mēs jums nedosim. Mums vajag citur." Es teiktu, ka šī ir tā vieta, kur nevajag taupīt."
Neesam gatavi krīzes situācijām
Kopumā Latvijā situācija ar civilās aizsardzības attīstību ir satraucoša. Tā uzskata domes opozīcijas deputāts Andris Morozovs no "Saskaņas", sakot, ka Igaunija iespējamām krīzes situācijām ir ievērojami gatavāka.
"Rīgā nekas nav ne gatavs, ne arī liecina par to, ka mēs tuvākajā laikā būsim gatavi. Ja mēs runājam par 2025., 2026. gadu, skatoties uz iekavēto projektu "Rail Baltica", es neesmu pārliecināts, ka mēs 2025., 2026. gadā varēsim runāt, ka darbi ir pabeigti. Mums bija tāpat kā igauņiem jāpabeidz šie darbi, nevis tikai runāt un vāvuļot, bet sen jau bija jāizstrādā un jāizdara sekojošie darbi un jāpieņem mēri, lai šajā gadījumā iedzīvotāji saprastu un zinātu, kas viņiem jādara, ja nu kaut kas slikts varētu notikt."
Plāno stiprināt civilo aizsardzību
Šogad Rīgā izveidoja Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, kuras pārziņā ir nodrošināt, lai rīdzinieki iespējamām krīzes situācijām būtu gatavi. Par veiksmīgu šo gadu sauc pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, kurš gan nevarēja pateikt, cik daudz naudas civilajai aizsardzībai Rīga šogad ir veltījusi.
Reinsons apgalvo, ka nākamajā gadā tai plānots atvēlēt 420 tūkstošus eiro, kas, pēc viņa teiktā, ir krietni vairāk nekā šogad.
"Jāmin tas, ka esam izstrādājuši Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, aktualizējuši to, vairākas sadaļas būtiski mainot. Viena ir par radiācijas piesārņojumu, par ekstremāliem laikapstākļiem un, protams, pasākumi militārā apdraudējuma vai kara gadījumā, kā arī pasākumi kiberdrošībai. Šo civilās aizsardzības plānu mēs paredzam publicēt janvāra beigās pēc Rīgas domes sēdes."
Nākamajā gadā pašvaldība taisās arī rīkot praktiskas mācības, kurās iedzīvotāji varēs apgūt iemaņas, ko darīt potenciālo draudu gadījumā.
