Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone intervijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" kritizē nākamā gada valsts budžeta projektu, kā argumentus minot dažādus skaitļus. Pārbaudot šo izteikumu lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", secinājām, ka vairāki no tiem ir pārspīlēti un neatbilst patiesībai.
Intervijā LDDK vadītāja iebilst pret tā saukto solidaritātes nodokli, kuru nākamgad plānots piemērot tā dēvētajiem lielo algu saņēmējiem. Kā zināms, turpmāk arī no tās algas daļas, kas pārsniedz 4000 eiro mēnesī jeb 48,6 tūkstošus eiro gadā, plānots iekasēt nodokli obligāto sociālo iemaksu apmērā. "Runa ir par 4000 eiro bruto algu, kas uz rokas ir ap 2000," intervijā saka Meņģelsone.
Patiesībā patlaban no 4000 eiro bruto algas pēc nodokļu nomaksas jeb "uz rokas" sanāk nevis "ap 2000", bet gan vismaz 2773 eiro. Vai vēl vairāk, ja algas saņēmējam ir apgādājamie, represētās personas statuss vai citi atvieglojumi. LDDK norāda, ka šajā atbildē "kļūdas pēc minēta bruto alga," taču domātas esot kopējās darba devēja izmaksas.
"Beļģijā minimālā alga ir 1800 eiro," turpina LDDK vadītāja, tā uzsverot starpību starp lielajām algām šeit un mazākajām turīgākās valstīs. Taču patiesībā Beļģijā minimālā mēnešalga ir 1502 eiro pirms nodokļu nomaksas un nekad nav bijusi lielāka. Saskaņā ar "Eurostat" datiem Beļģijā ir otra lielākā minimālā alga starp Eiropas Savienības valstīm. Vēl lielāka ir Luksemburgā - 1922 eiro mēnesī. Dažās valstīs viens obligātais algas minimums nav definēts un atšķiras pa nozarēm.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Taču, kā uzsver Finanšu ministrija, valsts budžeta bāzes izdevumi ir pavisam kas cits. Tā apzīmē finansējumu valsts funkciju izpildei nemainīgā līmenī bez jaunām politikas iniciatīvām un tajā nav iekļauti, piemēram, pašvaldību tēriņi, kas ir Meņģelsones minētajos skaitļos. Valsts bāzes izdevumi pieauguši par nepilnu pusmiljardu eiro jeb no 6,88 miljardiem 2011.gadā līdz 7,35 miljardiem eiro nākamā gada plānā.
Turklāt 2011.gads bija viens no krīzes gadiem, kad arī budžeta bāzes izdevumi bija ievērojami samazināti salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku.
Birka: Tukšas pļāpas
