"I-12" ir viena no slavenākajām rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs, kā arī guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās. Tās repliku pēc Irbīša oriģinālajiem rasējumiem uzbūvējuši Latvijas aviācijas entuziasti Jura Grīnberga vadībā.
Viens no lidmašīnas inženieriem, tās īpašnieks Ivars Zorgenfreijs atklāšanas pasākumā norādīja, ka šis ir piemineklis ne tikai aviācijai, bet arī Latvijai un tās varenībai:
"Atklājam pieminekli Kārlim Irbītim par viņa ģeniālo darbu, šis arī ir kā piemineklis manam kolēģim Jurim Grīnbergam, ar kuru kopā šo lidmašīnu būvējām. Pateicoties mūsu kopējam darbam, redzam šo lidmašīnu šeit – Rīgas lidostā."
No aviācijas finiera, kas nemaz nav tik vienkārši dabūjams, veidotā lidmašīnas replika ir spējīga lidot, un par to liecina tai piešķirtais borta numurs. Pirmais lidojums tika veikts 2010. gadā Iecavas pusē.
"Tas bija nelīdzens lauks, ko kaimiņi uzara un pēcāk ar rulli to noblietējām. Ar to pilnīgi pietika, lai lidaparāts paceltos gaisā un saņemtu lidotspējas sertifikātu,"
sacīja Zorgenfreijs, kurš sajūtas lidojumā raksturoja īsi – "tās bija satraucošas". Lidmašīnai nepieciešams 100 metru skrejceļš, lai paceltos, bet apstāšanās ceļš esot 200 metru.
Lidmašīnas replika nav domāta regulārai ekspluatācijai un ir uzbūvēta kā muzeja eksemplārs. Jāpiebilst, ka "I-12" replika ir aprīkota ar oriģinālo uzņēmuma "Cirrus Minor" ražoto dzinēju, kurš tika izmantots oriģinālajās "I-12" lidmašīnās.
Lidmašīnas īpašnieks arī atklāja, ka oriģinālā lidmašīna no Londonas līdz Rīgai varēja nolidot deviņu stundu laikā, neveicot papildu nosēšanos, lai uzpildītu degvielu. 1938. gadā tas bija liels sasniegums, un "I-12" kļuva pamanāma. Lidmašīna saņēmusi vairākas atzinības un godalgas, "izgriežot pogas" tādām aviācijas lielvalstīm kā Vācija, Francija un Anglija.
Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens no 12 lidmašīnas modeļiem, tāpēc replika tika veidota pēc oriģinālajiem rasējumiem.
"Pēc rasējumiem tas bija grūti un ilgstoši. Grūti varbūt var nelietot, bet ilgstoši. Šeit ir uz milimetriem viss jāizmēra, jāsaliek leņķi spārnu un fizelāžas konstrukcijā.
Tas nav tik vienkārši, jo rasējums ir viens, bet, kad to iedzīvina kokā, tas ir daudz savādāk. Ja ir kaut kas neatbilstošs, tas jāpārtaisa. Bija daudz problēmu, un piecu gadu laikā mēs to paveicām, pateicoties Jura Grīnberga talantam,"
sacīja Zorgenfreijs.
Atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) atzina, ka beidzot šī lidmašīna ir atradusi savu īsto vietu.
"Kārļa Irbīša ieguldījums Latvijas aviācijas vēsturē ir neizmērojami liels.
Irbīša stāsts ir dzīvs, un to dzīvu padara šī lidmašīna, ko ikviens varēs redzēt lidostā "Rīga". Tieši tādi cilvēki, kāds bija Kārlis Irbītis, ļauj mums atrasties aviācijas līderpozīcijās mūsu reģionā arī šodien,"
sacīja ministrs.
Lidmašīnu būvi VEF uzsāka 1935. gadā un līdz 1942. gadam kopumā izgatavoja 33 dažādu tipu lidmašīnas.
